RĪGAS 9. VIDUSSKOLA
Reģ. Nr. 3714900782, Stāmerienas iela 8, Rīga, LV-1006,
tālr. +371 67551531, e-pasts r9vsk@riga.lv
PAŠNOVĒRTĒJUMA
ZIŅOJUMS
Publiskojamā daļa
Rīgā, 1.09.2022. | |
(vieta, datums) |
SASKAŅOTS
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors | ||
(dokumenta saskaņotāja pilns amata nosaukums) | ||
Māris Krastiņš | ||
(paraksts) | (vārds, uzvārds) | |
(datums) | ||
1. IZGLĪTĪBAS IESTĀDES VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS
1.1. Izglītojamo skaits un īstenotās izglītības programmas 2021./2022.m.g.
2021./2022. mācību gadā uz 1. septembri Rīgas 9. vidusskolā no 7. līdz 12. klasei mācās 312 izglītojamie. Visas izglītības programmas tiek īstenotas juridiskā adresē Stāmerienas ielā 8.
Izglītības programmas nosaukums | Izglītības programmas kods | Īstenošanas vietas adrese (ja atšķiras no juridiskās adreses) | Licence | Izglītojamo skaits izglītības iestādē uzsākot programmas apguvi vai uzsākot 2021./2022.m.g. | Izglītojamo skaits izglītības iestādē noslēdzot programmas apguvi vai noslēdzot 2021./2022.m.g. | |
Nr. | Licencēšanas datums | |||||
Pamatizglītības otrā posma (7.-9.klase) programma | 23011111 | V_1591 | 01.08.2019. | 15 | 9 | |
Pamatizglītības 2. posma (7.- 9.klase) programma | 23011111 | V_2398 | 30.04.2020. | 10 | 11 | |
Pamatizglītības otrā posma (7.-9.klase) programma | 23011113 | V_1594 | 01.08.2019. | 4 | 4 | |
Pamatizglītības 2. posma (7.-9.klase) mazākumtautību programma | 23011121 | V_2399 | 30.04.2020. | 9 | 10 | |
Pamatizglītības otrā posma (7.-9.klase) mazākumtautību programma | 23011121 | V_1592 | 01.08.2019. | 19 | 10 | |
Speciālās pamatizglītības otrā posma (7.-9.klase) programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem | 23015611 | V_1688 | 14.08.2019. | 8 | 8 | |
Speciālās pamatizglītības otrā posma (7.-9.klase) mazākumtautību programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem | 23015621 | V_3911 | 28.08.2020. | 2 | 2 | |
Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma | 31011012 | V_1595 | 01.08.2019. | 21 | 15 | |
Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma | 31011012 | VK_1597 | 01.08.2019. | 21 | 18 | |
Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma | 31011013 | V_1596 | 01.08.2019. | 45 | 21 | |
Vispārējās vidējās izglītības programma | 31016011 | V_2751 | 17.06.2020. | 89 | 47 | |
Vispārējās vidējās izglītības programma | 31016013 | V_2752 | 17.06.2020. | 69 | 40 | |
1.2. Izglītības iestādes iegūtā informācija par izglītojamo iemesliem izglītības iestādes maiņai un mācību pārtraukšanai izglītības programmā (2-3 secinājumi par izglītojamiem, kuri uzsākuši vai pārtraukuši mācības izglītības iestādē):
Skolēni pārtrauc mācības vidusskolā dažādu iemeslu dēļ. Šī informācija tiek apkopota katru gadu un iemesli atkārtojas. Piem., nespēj mācības apvienot ar darbu vai ģimeni, maina dzīves vietu, mainās izvirzītie dzīves mērķi, jaunietēm piedzimst bērni u.c. Skolēni maina izglītības iestādi, jo ir atstāti uz otru gadu citā skolā vai nav sapratušies ar vienaudžiem, skolotājiem, skolu personālu, vai mainījuši dzīves vietu.
1.2.1. dzīvesvietas maiņa (cik daudzi izglītojamie izglītības iestādē 2021./2022. mācību gada laikā) – 11 jaunieši mainīja dzīves vietu.
1.2.2. vēlme mainīt izglītības iestādi (cik daudzi izglītojamie izglītības iestādē 2021./2022. mācību gada laikā, galvenie iestādes maiņas iemesli) – 23 skolēni mainījuši mācību iestādi. Daļa no jauniešiem pārgājuši mācīties uz tālmācības vidusskolām, daļa uz tehnikumiem. Galvenais maiņas iemesls nespēja apmeklēt stundas klātienē. Tehnikumos atbrīvojas vietas pēc septembra mēneša un skolēni tiek uzņemti tur.
1.2.3. cits iemesls (cik daudzi izglītojamie izglītības iestādē, iestādes maiņas iemesls) – no vidusskolas posma atskaitīti 107 jaunieši par nepietiekamiem mācību sasniegumiem, jo nespēj apvienot mācības ar darbu utt.
1.3. Pedagogu ilgstošās vakances un atbalsta personāla nodrošinājums
Nr.p.k. | Informācija | Skaits | Komentāri (nodrošinājums un ar to saistītie izaicinājumi, pedagogu mainība u.c.) |
1. | Ilgstošās vakances izglītības iestādē (vairāk kā 1 mēnesi) 2021./2022.māc.g. (līdz 31.05.2022.) | Nav | |
2. | Izglītības iestādē pieejamais atbalsta personāls izglītības iestādē, noslēdzot 2021./2022. māc.g. (līdz 31.05.2022.) | 9 |
2. IZGLĪTĪBAS IESTĀDES DARBĪBAS PAMATMĒRĶI UN PRIORITĀTES
- Izglītības iestādes misija – veicināt domājošas un atbildīgas personības izaugsmi atbalstošā skolas vidē.
- Izglītības iestādes vīzija par izglītojamo – kritiski domājoša un konkurētspējīga personība.
- Izglītības iestādes vērtības cilvēkcentrētā veidā – integrācija, attīstība, sadarbība.
Prioritāte | Sasniedzamie rezultāti kvantitatīvi un kvalitatīvi | Norāde par uzdevumu izpildi (Sasniegts/daļēji sasniegts/ Nav sasniegts) un komentārs |
Nr.1 Kompetenču pieejā balstīta mācību satura ieviešana 8. un 11. klasēs. | a) kvalitatīvi 1. Mācību grāmatu un elektronisko grāmatu literatūras fonda atjaunināšana atbilstoši jaunajam izglītības standartam. 2. Kopējā skolas tematiskā plāna izstrāde 8. un 11.kl. MS Office vidē. 3. Notikuši 2 skolas veidoti pedagogu profesionālās pilnveides kursi par mācību stundas efektivitāti. 4. Izglītības iestādes vadītājs pārraudzīja mācību satura ieviešanas procesu 8. un 11. klasēs. | Sasniegts. |
b) kvantitatīvi 1. 100% skolotāji ir izstrādājuši tematiskos plānus atbilstoši jaunajam standartam. 2. 100% skolotāju, plānojot mācību stundu, ievēro SOLO taksonomiju. 3. 100% skolotāji zina, kas ir efektīva mācību stunda. 4. Skolotājs (100%) ir izveidojis un vadījis 1 atklāto stundu 8. un 11.kl. 5. Izglītības iestādes vadītājs vēroja 1 atklāto stundu katram pedagogam. | Daļēji sasniegts. Skolotāji ir izstrādājuši tematiskos plānus, bet tikai 80% skolotāji ievēro Solo toksonomiju. Nav bijis iespējams vērot katra skolotāja stundas Covid ierobežojumu un slimības dēļ. | |
Nr.2 Izglītojamo priekšlaicīgi mācību pārtraukšanas samazināšana obligātajā izglītības posmā. | a) kvalitatīvi 1. Ir apzināti skolēnus, kas neattaisnoti kavē stundas. 2. Samazināt atskaitāmo skolēnu skaitu par 10% 3. Veicināta klases audzinātāju atbildību un informētību par katru jaunieti. 4. Pilnveidota sadarbības sistēmu starp mācību priekšmeta skolotājiem un audzinātājiem. 5. Veicināta jauniešu iesaiste skolas aktivitātēs. 6. Izglītības iestādes vadītājs regulāri piedalījies atbalsta grupas sapulcēs par riska grupas jauniešiem. | Daļēji sasniegts. Mācību procesu ietekmē Covid. Audzinātāji ir informēti par katru jaunieti un regulāri veikuši sarunas par mācību procesu, bet skolēniem nav mācību motivācijas un sekmība vāja. Daudz dažādi pasākumi skolēnu iesaistei. Karjeras spēles, skolas soma u.c., sports, klases ekskursijas, kultūras kanons. |
b) kvantitatīvi 1. Palielināta par 30% skolēnu iesaiste projektā “PUMPURS”. 2. Palielināts par 20% konsultāciju apmeklējums. 3. 1x mēnesī izglītības iestādes vadītājs ticies individuāli ar riska grupas jauniešiem atbalsta grupas ietvaros. | Daļēji sasniegts Konsultāciju apmeklējums palielinājies par 15%. | |
Nr.3 Skolas attīstības plāna izvērtējums un jauna attīstības plāna izstrāde. | a) kvalitatīvi 1. Veikta EDURIO aptauju skolēniem, skolotājiem, vecākiem par skolas darba jomām. 2. Pašvērtēšanā tiek izvērtēta ikgadējo prioritāšu īstenošana, izglītības programmu kvalitātes mērķu un audzināšanas prioritāro darba virzienu ieviešana; 3. Pašvērtēšanā ir izmantotas vismaz trīs kvalitātes vērtēšanas metodes, par kurām vienojās visi iesaistītie. 4. Izglītības iestādes vadītājs attīstības plāna izvērtēšanā un izstrādē nodrošina procesa virzību, atbild par Attīstības plāna pēdējo redakciju | Sasniegts |
b) kvantitatīvi 1. 80% pedagogu piedalās attīstības plāna izstrādē. 2. Izglītības iestādes vadītājs organizēja 3 darba grupas, kuras laika periodā no 2022.gada janvāra līdz maijam izstrādāja jaunu attīstības plānu 2022.-2026.g. | Sasniegts |
- Informācija, kura atklāj izglītības iestādes darba prioritātes un plānotos sasniedzamos rezultātus 2022./2023. mācību gadā (kvalitatīvi un kvantitatīvi)
Prioritāte | Sasniedzamie rezultāti kvantitatīvi un kvalitatīvi |
Nr.1 Kompetenču pieejā balstīta mācību satura ieviešana 9. un 12. klasēs. | a) kvalitatīvi 1. Mācību grāmatu un elektronisko grāmatu literatūras fonda atjaunināšana atbilstoši jaunajam izglītības standartam. 2. Notiek mērķtiecīga savstarpējā pedagogu sadarbība stundu plānošanā, stundu vērošanā pieredzes apmaiņai, datu analizēšanā turpmāko lēmumu pieņemšanā savas darbības pilnveidei, lai uzlabotu skolēnu sniegumu, skolēnu uzvedības problēmu risināšanā 3. Kopējā skolas tematiskā plāna izstrāde pa mācību jomām 9. un 12.kl. MS Office vidē. 4. Pedagogi apmeklē profesionālās pilnveides kursus atbilstoši sarunā pie direktores izvirzītai nepieciešamībai. 5. Izglītības iestādes vadītājs pārrauga mācību satura ieviešanas procesu 9. un 12. klasēs. |
b) kvantitatīvi 1. 100% skolotāji ir izstrādājuši tematiskos plānus 9. un12.kl. atbilstoši jaunajam standartam. 2. 100% skolotāju, plānojot mācību stundu, ievēro SOLO taksonomijas principus. 3. Skolotājs (100%) ir izveidojis un vadījis 1 atklāto stundu 9. un 12.kl. 4. Izglītības iestādes vadītājs vēros 1 atklāto stundu katram pedagogam. | |
Nr.2 Pilnveidot mācību sistēmu optimālu mācību rezultātu sasniegšanai. | a) kvalitatīvi 1. Izglītojamo mācību sasniegumus veicina atbilstoša formatīvās vērtēšanas rīku pielietošana mācību stundās. 2. Turpināt pamanīt mācību procesā talantīgus jauniešus un mērķtiecīgi virzīt un atbalstīt augstākiem sasniegumiem. 3. Izglītojamie piedalās olimpiādēs, konkuros u.c. 4. Informēt un skaidrot vecākiem un skolēniem kādi ir izglītības programmas mērķi un 1-3 gadu laikā sasniedzamie rezultāti. 5. Izglītības iestādes vadītāja pārrauga mācība procesa norises kvalitāti. |
b) kvantitatīvi 1. pamatizglītībā vairāk nekā 50% izglītojamo sasniedz 5 – 7 balles 2. vidējā izglītībā vairāk nekā 50% izglītojamo sasniedz 5 – 7 balles 3. Vairāk nekā pusei izglītojamo (51 – 74%) ir novērojams progress, salīdzinot viņu iepriekšējā mācību posma noslēguma rezultātus ar šī mācību posma noslēguma rezultātiem. | |
Nr.3 Pedagogu metodiskās atbalsta sistēmas pilnveide | a) kvalitatīvi 1. Nodrošināts kvalitatīvs un regulārs mācību jomu koordinatoru atbalsts pedagogiem savstarpējās sadarbības, mācību satura un kompetenču pieejas plānošanā. 2. Regulāri organizēti metodiskā atbalsta pasākumi pedagogiem par jaunā mācību satura jautājumiem (izpratne par sasniedzamo rezultātu, caurviju prasmēm, skolēnu snieguma vērtēšanu, iekļaujošo izglītību u.c.) 3. Pilnveidot skolotāju kopīga mācību satura tematiskā plānojuma sistēmu pa mācību satura jomām un pa klašu paralēlēm. 4. Pilnveidot savstarpējās stundu vērošanas nosakot regularitāti un atgriezeniskās saites norisi. 5. Izglītības iestādes vadītāja organizēt skolas vadības un pedagogu sadarbību un pieredzes apmaiņu ar apkaimes skolām par jaunā satura īstenošanas aspektiem. |
b) kvantitatīvi 1. Regulāri 2x mēnesī notiek mācību jomas komisijas sapulces par mācību procesa jautājumiem. 2. 1x mēnesī notiek Metodiskās padomes sapulces par mācību procesa jautājumiem. 3. Mācību jomas koordinators regulāŗi sadarbojas, sniedzot metodisko atbalstu, savas jomas pedagogiem, par sadarbības rezultātā izdarīto informē Pedagoģiskā sēdē. |
3.KRITĒRIJU IZVĒRTĒJUMS
3.1.Kritērija “Kompetences un sasniegumi” stiprās puses un turpmākas attīstības vajadzības
Stiprās puses | Turpmākās attīstības vajadzības |
Izglītības iestādē lielākajai daļai iesaistīto ir vienota izpratne par tās īstenotās izglītības programmas mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem. | |
Skolā ir izveidota sistēma, kas ļauj izglītojamiem uzlabot savus mācību sasniegumus. | Mērķtiecīgi rosināt izglītojamos pastāvīgi uzlabot mācību sasniegumus un pilnveidot prasmes, nodrošinot iespēju saņemt nepieciešamo atbalstu (individuālie plāni, ESF projekta Pumpurs atbalsts u.c.) |
Izglītības iestādē ir pieejams finansējums, individuālās konsultācijas darbam ar talantīgiem izglītojamiem, taču skolotājiem neizdodas motivēt skolēnus piedalīties olimpiādēs, konkursos sacensībās ārpus izglītības iestādes, pilsētas līmenī. | Turpināt atbalstīt mācību procesā talantīgus jauniešus un mērķtiecīgi virzīt augstākiem sasniegumiem. |
Izglītības iestādē ir sistēma, kuras rezultātā izglītojamie ikdienas izglītības procesā un ārpusstundu aktivitātēs apgūst pilsoniskās līdzdalības pieredzi (pasākumi gan valsts svētkos (18.novembris, 4.maijs), gan piemiņas dienās (11.novembris, 25.marts), Lielā Talka u.c.) | Turpināt iesaistīt jauniešus pilsoniskās līdzdalības aktivitātēs – atrast sadarbības iespējas ar apkārtnes kopienām un organizācijām. |
3.2.Kritērija “Vienlīdzība un iekļaušana” stiprās puses un turpmākas attīstības vajadzības
Stiprās puses | Turpmākās attīstības vajadzības |
Izglītības iestādē visiem ir vienota izpratne par vienlīdzību un iekļaušanu atbilstoši skolas vērtībām. Izglītības iestādes iegūtā informācija un dati ikgadējā pašnovērtēšanas procesā apliecina, ka izglītības iestādē nav sastopama diskriminācija, ksenofobija vai cita veida neiecietība. Skola līdzdarbojas projektā “Neklusē” https://nekluse.lv/ | Veidot tematiskus pasākumus (seminārus, lekcijas, kursus u.c.) dažādām mērķgrupām par emocionālās, psiholoģiskās un fiziskās vardarbības atpazīšanu un novēršanu. |
3.3.Kritērija “Pieejamība” stiprās puses un turpmākas attīstības vajadzības
Stiprās puses | Turpmākās attīstības vajadzības |
Skolā ir saskaņota izpratne par faktoriem, kas ietekmē izglītības pieejamību. Tiek īstenotas izglītības programmas, kas ļauj iegūt izglītību neklātienē, pieaugušajiem, kuriem ir jāapvieno mācības ar darbu un ģimenes pienākumiem. Skola īsteno 12 izglītības programmas un ir atvērta sabiedrības pieprasījumam. | Saglabāt neklātienes programmas, neskatoties uz mazo finansējumu. Pilnveidot skolas tīmekļa vietni, lai tā būtu atbilstoša pieejamības prasībām. |
Izglītības iestāde nodrošina mūsdienīgus vides pieejamības risinājumus un izglītības programmas pielāgošanu izglītojamiem ar speciālām vajadzībām klātienē un/vai attālināti. Skolā nav izglītojamie, kuriem būtu nepieciešami vides pieejamības risinājumi. | Pēc nepieciešamības pilnveidot fizisko pieejamību izglītojamiem ar speciālām vajadzībām. |
Izglītības iestādei sadarbībā ar dibinātāju ir izstrādāti un pieejami risinājumi, kā izglītojamiem mazināt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskus, tomēr atsevišķos gadījumos to efektivitāte nav pietiekama, jo trūkst motivācijas jauniešiem, nav atbalsta no ģimenes, ir jāsavieno darbs ar mācībām. Skolā mācās jaunieši ar ilgstoši nerisinātām mācību un uzvedības problēmām. Skolā strādā atbalsta grupa, lai novērstu mācību pārtraukšanas riskus. Skolēni saņem atbalstu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai ESF projektā “Pumpurs”. | Turpināt īstenot pasākumus skolēnu iekšējas, pozitīvas mācību motivācijas paaugstināšanas, lai nodrošinātu augstākus mācību sasniegumus un samazinātu riskus, ka skolēni pārtrauc mācības. |
3.4.Kritērija “Drošība un labklājība” stiprās puses un turpmākas attīstības vajadzības
Stiprās puses | Turpmākās attīstības vajadzības |
Izglītības iestāde ir izstrādājusi iekšējās kārtības un drošības noteikumus, ar tiem ir iepazinušās visas mērķgrupas, tās izprot noteikumu nozīmi, lielākoties tos ievēro, kā arī var minēt un atpazīt gadījumus, kuros noteikumi ir tikuši ievēroti. | Iespējams iekšējās kārtības noteikumus izvietot arī klašu telpās, kā atgādinājumu ikdienā (piktogrammu vai QR veidā.) |
Izglītības iestādē izglītojamie un izglītības iestādes darbinieki gandrīz vienmēr (95%) jūtas fiziski droši. Izglītības iestāde ir izstrādājusi sistēmu, kā monitorēt un kā rīkoties fiziskās drošības apdraudējumu gadījumos. Informācija par fiziskās drošības pārkāpumiem un draudiem tiek apkopota, izmantojot dažādus datu un informācijas avotus, izvērtēta un tiek plānota turpmākā rīcība, lai izglītības iestādē veicinātu fiziski drošu vidi un nodrošinātu ikviena veselībai un dzīvībai drošus apstākļus. | |
Izglītības iestādē visām mērķgrupām lielākoties ir vienota izpratne par faktoriem, kuri ietekmē emocionālo drošību. Izglītības iestādes darbībā iesaistītie veido pozitīvas, cieņpilnas un taisnīgas savstarpējās attiecības. Skolēni atzīst, ka pozitīvā vide skolā ir viens no iemesliem, kāpēc viņi apmeklē skolu. | |
Izglītības iestāde veicina piederības un kopienas izjūtu, to raksturo vienotas vērtības un prasības attiecībā uz katra izglītojamā un darbinieka uzvedību un cieņpilnām attiecībām. Izglītības iestāde īsteno darbības, kuras veicina piederības sajūtu kopienai, kas ir pozitīva, taisnīga, cieņpilna un iekļaujoša. Piederības sajūta tiek veidota klases un izglītības iestādes līmenī. Skolā ir definētas vienotas, pozitīvas un pārbaudītas vērtības. Skolas pasākumos aktīvi iesaistās Skolēnu pašpārvaldei. | Organizēt pasākumus un aktivitātes, kuras sekmē definēto skolas vērtību īstenošanu dzīvē. |
3.5.Kritērija “Infrastruktūra un resursi” stiprās puses un turpmākas attīstības vajadzības
Stiprās puses | Turpmākās attīstības vajadzības |
Izglītības iestādei ir plašs dažādu materiāltehnisko resursu klāsts, kas ir nepieciešams un izmantojams, īstenojot izglītības programmu. Vismaz reizi gadā izglītības iestādes vadība izvērtē resursu nodrošinājumu. 90% pedagogi ir apmierināti ar pieejamajiem un nodrošinātajiem resursiem. Iekārtas un resursi tiek piešķirti taisnīgi, izvērtējot pedagoga kompetenci un vēlmi tos izmantot. | Nepieciešams kosmētiskais remonts klašu telpās, jumta remonts, ventilācijas sistēmas uzlabojumi. |
Izglītības iestādē ir kvalitatīva IKT infrastruktūra un nodrošinājums, pēc pieprasījuma tas ir pieejams lielākajai daļai pedagogu. Izglītības iestāde rūpējas par datu drošību un privātumu atbilstoši tiesību aktos noteiktajam. Lielākajai daļai izglītības iestādes darbinieku darbā ar IKT tiek nodrošināts pietiekams tehniskais atbalsts. Izglītības iestādē ir attālināto mācību īstenošanai nepieciešamais nodrošinājums (tehnoloģijas, programmatūra u.tml.), t.sk. tiek izsniegti portatīvie datori gan pedagogiem, gan skolēniem. | Paplašināt jaunāko tehnoloģiju ieviešanu – interaktīvās tāfeles kabinetos, kā arī nepieciešama datoru un projektoru nomaiņa. Nepieciešams informātikas kabinetu piemērot sākumskolas vajadzībām. |
Izglītības iestādē tiek pārraudzīts un izvērtēts resursu izmantošanas biežums, pieejamība un efektivitāte. Attālināto mācību laikā, uzrakstot iesniegumu, skolēni, individuālo mērķu sasniegšanai, saņēma portatīvos datorus. | |
Izglītības iestādes telpu izmērs un funkcionalitāte atbilst normatīvajos aktos noteiktajam. Mācību procesā tiek nodrošināta atbilstoša gaisa kvalitāte, apgaismojums, temperatūra, tiek novērsti trokšņi u.c. mācību procesu kavējoši faktori. Mācību kabinetos izvietoti gaisa kvalitātes mērītāji un ugunsdzēsības sistēma. Katram pedagogam ir savs darba kabinets, pieejama atpūtas zona skolotāju istabā un bibliotēkā. Izglītības iestādē ir atpūtas zonas izglītojamiem. Mācību telpas personālam un izglītojamiem rada vēlmi nākt uz izglītības iestādi, uzturēties un mācīties tajā. Skolas teritorijā tiek izkopts skolas dārzs. | Nepieciešams modernizēt dizainu un tehnoloģiju kabinetus. |
4. INFORMĀCIJA PAR LIELĀKAJIEM ĪSTENOTAJIEM PROJEKTIEM PAR 2021./2022.MĀC.G.
Skolas pedagogi aktīvi iesaistās projektos – gan starptautiskajos, gan lokāla mēroga, kas veicina pedagoģisko prasmju pilnveidi. Skolai ir regulāra sadarbība ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu, kā arī ar citām Rīgas pašvaldības nodaļām un departamentiem. Skola īsteno mērķtiecīgu sadarbību ar pašvaldības, valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, veidojot projektus.
- /22.m.g. skola turpināja piedalīties NORDPLUS Junioru programmas starptautiskā projektā „INTELLECTUAL PROPERTY AWARENESS – ROOTS FOR INNOVATION AT SCHOOL“ (Projekta nr. NPJR-2019/10275) https://www.nordplusonline.org/ Projekta koordinators Lietuva. Projektā piedalījās 4 skolotāji no mūsu skolas un tika izstrādāts metodisks līdzeklis skolotājiem kā saprast, atpazīt un mācīt, kas ir inovācijas, inovatīvu domāšanu un darīšanu. Projekta rezultātā tika izstrādāta grāmata “METHODOLOGY FOR INNOVATION INTEGRATION INTO CURRICULUM”. Plašāka informācija par projektu skolas mājas lapā http://www.r9vmvsk.edu.lv/Nordplus_2019.html
- Skola turpināja dalību Eiropas Sociālā fonda projektā Nr. 8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” projekts “PuMPuRS”. semestrī projektā tika iesaistīti un sniegts atbalsts priekšlaicīgas mācību pamešanas riska mazināšanai 19 izglītojamiem no dažādām klašu grupām. 2. semestrī “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” projektā tika sniegts atbalsts priekšlaicīgas mācību pamešanas riska mazināšanai 12 izglītojamiem. Izglītojamie saņēma atbalstu un individuālās konsultācijas sekojošos mācību priekšmetos: latviešu valoda, mazākumtautību valoda, krievu valoda, ekonomika, datorika, matemātika, bioloģija, vēsture, ķīmija. Tika sniegts arī konsultatīvais atbalsts un sociālā pedagoga un psihologa konsultācijas. Plašāka informācija par projektu skolas mājas lapā http://www.r9vmvsk.edu.lv/PuMPuRS.html .
- Skola turpināja dalību Latvijas valsts simtgades iniciatīvas “Latvijas skolas soma” projektā. Skolas projekta koordinatore Una Anaite. Projektā piedalījās visas skolas klases un klašu audzinātāji. Kādā no pasākumiem piedalījās katrs no skolas skolēniem. Plašāka informācija par projektu skolas mājas lapā http://www.r9vmvsk.edu.lv/skolassoma.html .
5. INFORMĀCIJA PAR INSTITŪCIJĀM, AR KURĀM NOSLĒGTI SADARBĪBAS LĪGUMI
- Skola turpina sadarbību ar portālu “Uzdevumi.lv”. Šajā mācību gadā tika nopirktas 325 licences un izsniegtas un 12.kl. skolēniem. https://www.uzdevumi.lv/
- Skola turpina sadarbību ar “Junior Achievement Latvia (JA Latvia)”, lai veicinātu jauniešu uzņēmējdarbības prasmju attīstību. JA Latvia katru gadu nodrošina Eiropā aprobētu un Latvijas vajadzībām pielāgotu praktiskās biznesa izglītības programmu. https://jalatvia.lv/par_mums
- Skola turpina sadarbību ar portālu www.letonika.lv un soma.lv. Ir noslēgti sadarbības līgumi.
- Skola noslēdza sadarbības līgumu ar portālu skolo.lv
6. AUDZINĀŠANAS DARBA PRIORITĀTES TRIM GADIEM UN TO IEVIEŠANA
6.1. Prioritātes (bērncentrētas, domājot par izglītojamā personību).
Mācību gads | Prioritāte | Plānotie sasniedzamie rezultāti |
2020./2021. | Izglītojamo izpratnes veicināšana par drošību un veselību kā vērtībām. | 1. Skolas iekšējie kārtības un drošības noteikumus ievēro visi skolēni. 2. Droša skolas vide visiem. 3. Pasākumu organizēšana saistībā ar skolēnu drošību un veselību. 4. Audzināšanas jautājumu integrēšana visos mācību priekšmetos. 5. Pilnveidot sadarbība ar skolas atbalsta personālu. |
2021./2022. | Attīstīt skolēnos piederības apziņu un lepnumu par skolu. | 1. Piederības savai valstij, savai skolai pilnveidošana. 2. Valsts svētku svinēšana skolā, patriotiskā audzināšana, atceres dienu atzīmēšana. 3. Skolas pasākumu organizēšana, ievērojot skolas tradīcijas. |
2022./2023. | Pozitīvas un cieņpilnas saskarsmes veicināšana izglītības iestādē un ārpus tās. | 1. Īstenot pasākumus pozitīvas uzvedības veicināšanai. 2. 12 tikumu iedzīvināšana izglītojamā ikdienā (tikumiskās audzināšana). 3. Skolēna brīvas domāšanas un rīcības izpausmes veicināšana. 4. Atbalsta sniegšana izglītojamajiem individuālo prasmju attīstībai. |
6.2. Secinājumi pēc mācību gada izvērtēšanas audzināšanas darbā
Īstenojot audzināšanas darbu Rīgas 9. vidusskolā 2021./2022.m.g., tas tika plānots un realizēts saskaņā ar skolas audzināšanas darba programmu, izvirzīto prioritāti “Attīstīt skolēnos piederības apziņu un lepnumu par skolu” un audzināšanas darba plānu – ciklogrammu. Izvērtējot izvirzītās prioritātes sasniegtos rezultātus secinām, ka ir izdevies veicināt skolēnos piederības apziņu un lepnumu par skolu. To apliecina sekojoši fakti.
Skolā notiek dažādi skolas un ārpusklases pasākumi, vairāki no tiem jau ir kļuvuši par skolas tradīciju. Skolēni piedalās skolas rīkotajos pasākumos.
Ar izglītojamiem regulāri tika pārrunāti skolas iekšējās kārtības noteikumi un drošības jautājumi, skolēni tos ievēroja. Skola piedāvā izglītojamiem interešu izglītības nodarbības, saturīgu brīvā laika pavadīšanu Brīvā laika centrā, ir iespēja darboties Skolēnu Pašpārvaldē, attīstot savas spējas un intereses. Izglītojamajiem tiek sniegts atbalsts karjeras izglītībā, tādējādi motivējot skolēnus domāt par nākotnes iespējām. Klases audzināšanas stundās un mācību priekšmetu stundās tiek veidota vērtējošā attieksme un atbildība par sevi un savu rīcību, tādējādi tiek nostiprināti būtiskākie un nozīmīgākie tikumi un ieradumi. Tika uzlabota skolēnu mācīšanās kompetence mācību un audzināšanas darbā, kurā aktīvi iesaistās un sadarbojas skolas pedagoģiskais personāls, skolas atbalsta personāls, skolēni un viņu ģimenes, kā arī valsts un pašvaldības atbildīgās institūcijas. Tika pilnveidota Rīgas 9. vidusskolas skolotāju profesionālā kompetence audzināšanas jomā dažādos izglītojošos semināros, tālākizglītības kursos un pieredzes apmaiņas pasākumos. Rīgas 9. vidusskola turpināja piedalīties ESF projektā “Piens un augļi skolai”, ESF projekts “Atbalsts priekšlaicīgai mācību pamešanas risku mazināšanai”, projektā “NEKLUSĒ”, Iniciatīvā “Latvijas skolas soma”.
Secinām, ka izvirzītā prioritāte īstenota, pamatojoties uz skolēnu individuālām atsauksmēm audzinātājiem, EDURIO aptaujā 85% skolēni atzīst, ka jūtās piederīgi un lepni par skolu.
7. CITI SASNIEGUMI
- Jebkādi citi sasniegumi, par kuriem vēlas informēt izglītības iestāde (galvenie secinājumi par izglītības iestādei svarīgo, specifisko).
Esam lepni, ka mūsu skolotāji aktīvi izmanto modernās tehnoloģijas, aktīvi attālinātā procesa laikā lietoja ZOOM un citus rīkus. No platformas uzdevumi.lv esam saņēmuši Atzinību par aktīvu portāla izmantošanu un mācību procesa modernizēšanu.
- Izglītības iestādes informācija par galvenajiem secinājumiem:
- pēc izglītojamo snieguma izvērtējuma valsts pārbaudes darbos par 2021./2022. mācību gadu
Šajā mācību gadā (21./22.m.g.) Mazākumtautību programmas 2 jaunieši izvēlējās kārtot latviešu valodas (valsts valodas) eksāmenu. Eksāmenu vidējais vērtējums 55%.
Analizējot visu centralizēto eksāmenu rezultātus 12. klasēm kopumā, var teikt, ka skolēnu sasniegumi centralizētajos eksāmenos atbilst Gausa līknes normālsadalījumam. Tas nozīmē, ka eksāmena grūtības pakāpe ir piemērota gan spējīgiem, gan viduvējiem, gan vājiem skolēniem. Lielākā daļa skolēnu Rīgas 9. vidusskolā eksāmenos ir saņēmuši kopvērtējumā no 30% līdz 90%, kas ir atbilstoši skolēnu spējām. Skolas rezultāti ir līdzīgi vai nedaudz sliktāki kā vidusskolās, vājāki nekā valstī vidēji. Tāpat kā ikvienā skolā arī mūsējā ir gan ļoti spējīgi, gan ļoti vāji skolēni. Skolēnu rezultāti centralizētajos eksāmenos korelē ar mācību rezultātiem ikdienas darbā, bet tie ir augstāki nekā mācību sasniegumi (vērtējumi), kad ieradās mācīties mūsu skolā. Lielākā daļa vidusskolēni pie mums atnāk uz 11. klasi no tehnikumiem.
Analizējot skolēnu sniegumu svešvalodu eksāmenos, ir redzams, ka skolēni labāk zina krievu val. nekā angļu val. Skolas vidējais rādītājs angļu valodā 64.1%, krievu valodā 75,9%. Svešvalodu eksāmenu rezultāti mums ir tādi paši kā valstī vidēji. Vērtējot skolēnu individuālo sniegumu, redzam, ka 65% skolēni ir kārtojuši eksāmenu ar kopvērtējumu no 60-100%.
Matemātikas un latviešu valodas CE skolas vidējie rezultāti šogad ir par dažiem procentpunktiem uzlabojušies, taču atpaliek no valsts vidējā rādītāja. Vērtējot skolēnu individuālo sniegumu ir redzams, ka ir jaunieši, kas ieguvuši 60% un vairāk CE.
Lai uzlabotu skolēnu mācību sasniegumus eksāmenos 2022./2023.m.g. jāpalielina skolēnu izaugsmes dinamikas analīzes biežums skolas administrācijas līmenī no 2x uz 4x mācību gada laikā. Jāturpina pilnveidot izglītojamo prasmes vērtēt savu mācīšanos un domāšanu, lai skolēni apzinātos, ka viņiem ir pašam jāgrib paaugstināt rezultatīvos rādītājus, piem., no 4 ballēm uz 5 ballēm. Ir jāstrādā pie skolēnu mācību motivācijas, organizējot sistemātiskas pārrunas klases audzināšanas stundās, jāatbalsta pedagogi savstarpējā sadarbībā mācību satura un kompetenču pieejas īstenošanā un pielāgotu mācību materiālu izstrādē. Papildus jānodrošina konsultācijas jauniešiem ar nepietiekamiem mācību sasniegumiem, izmantojot projekta ESF “Pumpurs” finansējumu, kā arī jāorganizē tematiski pasākumi un mācību ekskursijas, lai attīstītu jauniešos vēlmi izzināt, saprast un iesaistīties.
- par sasniegumiem valsts pārbaudes darbos pēdējo trīs gadu laikā
Analizējot iepriekšējo gadu 9.klašu eksāmenu rezultātus valsts valodā, var konstatēt, ka skolēnu sasniegumi 3 mācību gadu dinamikā ir mainīgi. Salīdzinot ar valsts rādītājiem, skolas rezultāti ir vājāki, to ietekmē skolēnu vājās priekšzināšanas. Pie mums jaunieši atnāk pamatā uz 8.klasi un daudzi tikai uz 9.klasi ar vājām latviešu valodas zināšanām. Daudzi jaunieši mācās atkārtoti 9.klasē.
Analizējot skolēnu eksāmenu rezultātus latviešu valodā, redzama stabila dinamika, bez statistiski būtiskām izmaiņām. Skola realizē mazākumtautību izglītības programmu, kas ietekmē skolas kopējos rezultātus latviešu valodā. Salīdzinot datus starp latviešu plūsmas klasēm un mazākumtautību klasēm, ir skaidri redzama objektīva atšķirība. 2022.gadā eksāmenu rezultāti latviešu valodā ir par 0.8% punktiem vājāki nekā 2021.gadā, bet tas ir statistiski maznozīmīgi. Kā katru gadu arī šogad redzam, ka vislielākās grūtības skolēniem sagādā tekstveide.
Salīdzinot matemātikas eksāmena rezultātus pa gadiem ir vērojama mainīga dinamika. Tāpat kā valstī ir vērojama rezultātu uzlabošanā šogad, tā arī skolā vidējie eksāmena rezultāti ir uzlabojušies par 3,3% un tomēr ir vājāki nekā valstī vidēji. Matemātikas skolotāji skolā, vērtējot un meklējot cēloņus, atkārtoti min faktu, ka kopumā skolēniem ir atšķirīga matemātikas mācīšanās pieredze, vājas pamatzināšanas, liels pārtraukums mācībās, vāja mācību motivācija, neprasme jēgpilni lasīt uzdevumus, vāja prasme pielietot izmantojamās formulas u.c. Gadu no gada skolotāji strādā, lai palīdzētu skolēniem. Vērtējot katra skolēnu individuālo izaugsmi, tā ir vērojama, un mēs par to priecājamies. Skolēniem lielas grūtība sagādā matemātikas zināšanu un prasmju pielietojums 3. eksāmena daļā, kad jāpierāda prasme risināt nestandarta situācijas.
- Izglītības iestādes galvenie secinājumi par izglītojamo sniegumu ikdienas mācībās.
Skolēni skolā iestājas ar ļoti zemiem vidējiem mācību snieguma rādītājiem, līdz ar to arī ikdienas mācību sasniegumi ir viduvēji, taču ar tendenci paaugstināties. Mācību procesa laikā ir vērojama pievienotā vērtība katrā no mācību jomām lielākajai daļai jauniešu.
Būtiski uzsvērt, ka, analizējot Pedagoģiskajā sēdē skolēnu rezultātus eksāmenos, vērtējumus mācību gadā un ikdienas sniegumu, pastāv cieša korelācija starp eksāmenā iegūto līmeni un vērtējumu mācību gadā. Visu mācību gadu skolēni ir saņēmuši atbilstošu zināšanu un pamatprasmju novērtējumu. Arī skolas izmēģinājuma eksāmenu rezultāti korelē ar eksāmena rezultātiem. Skolēnu sniegums ikdienas mācībās atbilst viņu spējām un prasmēm.
Izvērtējot pedagogu darbu stundās ir vērojama profesionāla rīcība, atbilstoša formatīvās un sumatīvās vērtēšanas pielietošana. Kā liecina stundu vērošana, tad stundas tiek veidotas ievērojot Solo taksonomijas pamatprincipus 80% gadījumu. Skolotāji pielieto dažādas mācību metodes, lai veicinātu skolēnu mācību sasniegumu izaugsmi.