RĪGAS 9. VIDUSSKOLA

Stāmerienas iela 8, Rīga, LV – 1006, tālrunis 67474334, e – pasts: r9vsk@riga.lv

IEKŠĒJIE NOTEIKUMI

     Rīgā

Izdoti saskaņā ar 2023.gada 22.augusta Ministru kabineta

noteikumiem Nr.474  ‘’Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo

drošība  izglītības iestādēs un to organizētajos  pasākumos’’

 I. Operatīvo dienestu izsaukšana

1. Šīs kartības izpratnē operatīvais dienests ir neatliekamā medicīniskā palīdzība, Valsts policija, Pašvaldības policija.

2. Operatīvais dienests tiek izsaukts īpašos gadījumos, kad pastāv draudi dzīvībai un drošībai.

3. Vienotais operatīvo dienestu izsaukšanas numurs ir ,,112”
4. Kā jāzvana uz numuru „112”

4.1. Nosauciet adresi, vai aprakstiet notikuma vietu;

4.2. Izklāstiet, kas ir noticis;

4.3. Atbildiet uz dispečera jautājumiem;

4.4. Nosauciet savu uzvārdu un tālruņa numuru;

4.5. Nepārtrauciet sarunu pirmais;

4.6. Esiet sazvanāms, varbūt būs nepieciešamība ar Jums sazināties atkārtoti.

II. Par rīcību ārkārtas situācijās

 Rīcība ārkārtas situācijās 

Nopietna rakstura incidenti ar izglītojamiem

1.  Pedagoga (iestādes darbinieka) rīcība, ja izglītojamais izglītības iestādē apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību (turpmāk tekstā incidents):

1.1. Nekavējoties (iespēju robežās) mēģina to novērst, apturēt vai izbeigt;

1.2. Nepieciešamības gadījumā izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, valsts vai pašvaldības policiju, citu specializētu dienestu;

1.3. Nekavējoties sniedz informāciju par incidentu un izglītojama uzvedību:

1.3.1. Izglītības iestādes vadītājam;

1.3.2. Iestādes administrācijai;

1.3.3. Izglītojamā vecākiem;

1.3.3. Skolas darbiniekam, kurš, savas kompetences ietvaros, darītu visu iespējamo situācijas novēršanā:

1.3.4.1. Sociālam pedagogam;

1.3.4.2. Klases audzinātājam;

1.3.4.3. Psihologam.

2. Iestādes vadītāja rīcība pēc notikuša incidenta:

2.1  Nodrošina izglītojamam, kurš apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību, mācības citā telpā sociālā pedagoga, izglītības psihologa vai cita pedagoga klātbūtnē. Mācības citā telpā var ilgt no vienas mācību stundas līdz mācību dienas beigām;

2.2. Rakstiski (papīra vai elektroniska dokumenta formā) nosūta izglītojamā vecākiem informāciju par izglītojamā uzvedību un nepieciešamo vecāku sadarbību ar izglītības iestādi;

2.3. Attiecīgā rīkojumā nosaka atbalsta personāla pienākumus, lai veicinātu turpmāko sadarbību ar izglītojamo un vecākiem un izstrādātu atbalsta pasākumus atbilstoši izglītojamā vajadzībām un situācija;

2.4. Nepieciešamības gadījumā pieaicina nepieciešamos speciālistus, lai nodrošinātu izlabojumus izglītojamā uzvedībā un mācībās;

2.5. Ja izglītojama uzvedībā nav uzlabojumu un vecāki nevēlas sadarboties ar izglītības iestādi, vadītājs šo informāciju nosūta attiecīgajai pašvaldībai.

3. Ja darbinieks vai izglītojamais ir cietis fiziskas vai emocionālas vardarbības rezultātā, viņš nekavējoties informē pedagogu vai citu skolas darbinieku (sociālo pedagogu, psihologu, skolas administrāciju). Informācijas saņēmējs nekavējoties informē izglītības iestādes vadību, vajadzības gadījuma nodrošina medicīnisko palīdzību, informē attiecīgos dienestus un izglītojamā vecākus;

4. Ja radušās aizdomas, ka darbinieks vai izglītojamais ir alkohola vai narkotisko vielu reibumā, nekavējoties informē pašvaldības policiju, iestādes vadību un bērna vecākus;

5. Darbiniekam vai izglītojamam aizliegts fiziski vai psiholoģiski ietekmēt citu izglītojamo vai skolas darbinieku.

2. Noziedzīgs nodarījums

6. Ja iestādē vai tas teritorijā notika noziedzīgs nodarījums, informācijas saņēmējs nekavējoties informē izglītības iestādes vadību vai administrāciju, nepieciešamības gadījuma izsauc valsts vai pašvaldības policiju;

7. Informācijas saņēmējs (iestādes vadība, administrācija vai iestādes darbinieki) līdz noziedzīga nodarījuma izmeklēšanas sākumam notikuma vietu pēc iespējas saglabā neskartu, ja tas nepadraud cilvēku dzīvību, neizraisa avāriju, ugunsgrēku u.c.;

8. Iestādes vadītājs vai nozīmēta persona organizē liecinieku meklēšanu un informācijas (par notikumu) savākšanu, nepieciešamības gadījumā pieprasa rakstisku paskaidrojumu;

9. Iestādes vadītājs vai cita nozīmēta persona nekavējoties informē izglītojamā (ja viņš ir iesaistīts noziedzīgā nodarījumā) vecākus.

II. Rīcība nestandarta situācijās

1. Saņemta informācija par iespējamo sprādzienu

10. Ja iestādes darbinieks, atbildot uz tālruņa zvanu, saņem informāciju vai draudus par iespējamo sprādzienu:

10.1. Pēc iespējas paildzina šo tālruņa sarunu ar zvanītāju, nepieciešamības gadījumā lūdz atkārtot ziņojumu, lai iegūtu pēc iespējas vairāk informācijas par iespējamo sprādzienu, cenšoties noskaidrot:

10.1.1. Kad notiks sprādziens;

10.1.2. Kur atrodas sprāgstviela;

10.1.3. Kā izskatās sprāgstviela;

10.1.4. Kāda tipa sprāgstviela tā ir;

10.1.5. Pieraksta visu informāciju, kas saistīta ar šo telefona zvanu un ir iegūta: saruna ar zvanītāju;

10.1.6. Zvanīšanas datumu, laiku un, ja iespējams tālruņa numuru;

10.1.7. Precīzu sarunas atstāstījumu;

10.1.8. Sprāgstvielas atrašanās vietu un iespējamo sprādziena laiku;

10.1.9. Zvanītāja vardu, uzvārdu, iesauku vai pārstāvēto organizāciju, ja

viņš ir nosaucis;

10.1.10.Zvanītāja dzimumu;

10.1.11. Iespējamo zvanītāja dzimumu;

10.1.12. Zvanītājam raksturīgo balss akcentu un runas manieri;

10.1.13. Zvanītāja emocionālo stāvokli (alkohola reibums, nervozitāte,  miers, uztraukums, ļaunums, uzbudinājums);

10.1.14.Visas skaņas, kuras dzirdamas sarunas fonā, (ielas trokšņi, mūzika mašīnu troksnis dzīvnieku radītas skaņas, balsis u.c.);

10.1.15. Par notikušo nekavējoties ziņot iestādes vadītājam pa tālr.26461578

(vai skolas administrācijai),  valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (turpmāk – VUGD), Valsts policija pa tālr.112;

10.1.16.Informē iestādē visus esošos darbiniekus, izglītojamos un apmeklētājus par nepieciešamību pamest bīstamo zonu un palīdz tiem evakuēties;

11. Darbinieks saņemot vēstuli ar informāciju vai draudiem par iespējamo sprādzienu:

11.1. Saglabā vēstuli un aploksni;

11.2. Iespējami mazāk aiztiek vēstuli ar rokām;

11.3. Nodrošina, lai citas personas neaiztiek vēstuli ar rokām;

11.4. Par notikuši nekavējoties ziņo iestādes vadītājam (vai skolas administrācijai) un Valsts policijai;

11.5. Informē visus iestādē esošos darbiniekus, izglītojamos un apmeklētājus par nepieciešamību pamest bīstamo zonu un palīdz tiem evakuēties.

2. Pamanīts aizdomīgs priekšmets

12. Darbinieks vai izglītojamais, kurš pamanījis aizdomīgu (savādu) priekšmetu vietā,

kur tādam nevajadzētu atrasties:

• Nekavējoties ziņo dežurējošam pedagogam, skolas administrācijai, iestādes

vadītājam pa talr.26461578, VUGD, Valsts policija pa talr.112;

• Nekādā gadījumā neaiztikt to un nepieļauj, ka to dara citi;
• Informē iestādē visus esošos darbiniekus, izglītojamos un apmeklētājus par

nepieciešamību pamest bīstamo zonu un palīdz tiem evakuēties (lēmumu par iestādes evakuāciju pieņem iestādes vadītājs;

• Norobežo bīstamo zonu, lai tajā neviens nevarētu iekļūt, noslēdz briesmu zonā

esošās durvis, atver logus;

• Atslēdz telpā vai visā stāvā elektrību, izslēdz visas elektroierīces;
• Ja tas neapdraud drošību, sagaida VUGD un Valsts policijas darbiniekus,

precīzi informē tos par stāvokli un rīkojas saskaņa ar viņu turpmākajiem norādījumiem.

3. Saņemts aizdomīgs pasta sūtījums

13. Darbinieks vai izglītojamais, kurš saņēmis aizdomīgus pasta sūtījumus (uz sūtījuma

eļļaini, krāsaini traipi, sūtījuma sataustāmi pulverveida, želejveida vai granulēta

viela):

• Aizdomīga pasta sūtījumu neatver, izvairās no pasta sūtījuma bojāšanas, lai

sūtījuma satur neizbirtu, un ievieto to plastikāta maisā vai kādā citā iepakojumā ([piemēram papīrā, auduma gabalā), lai novērstu satura nokļūšanu apkārtējā vidē.

• Par aizdomīgo pasta sūtījumu nekavējoties ziņo iestādes vadītājam (vai skolas

administrācijai) un VUGD pa talr.112;

• Noliec aizdomīgo pasta sūtījumu uz galda, aizver logus, novērš caurvēju,

izslēdz ventilācijas iekārtas, gaisa kondicionētājus, sildāmās ierīces, aizklāj ventilācijas lūkas.

• Informē visus iestādē esošos darbiniekus, izglītojamos un apmeklētājus par

nepieciešamību pamest bīstamo zonu un palīdz tiem evakuēties;

• Pēc saskars ar minēto sūtījumu rūpīgi nomazgā rokas ar ziepēm un ūdeni.

14. Atverot pasta sūtījumus un konstatējot eļļainus un krāsainus traipus vai pulverveida,

želejveida vai granulētu vielu, darbinieks veic darbības šādā kartībā:

• Pārklāj notraipītās virsmas ar pieejamo materiālu – papīru, auduma gabalu

u.c., kuru nekādā gadījumā nenoņem;

• Informē visus iestādē esošos darbinieku, izglītojamos un apmeklētājus par

nepieciešamību pamest bīstamo zonu un  evakuēties.

• Par aizdomīgo pasta sūtījumu nekavējoties ziņot iestādes vadītajam (vai skolas

administrācijai) un VUGD pa talr.112.

• Aizver logus, novērš caurvēju , izslēdz ventilācijas iekārtas, gaisa

kondicionētājus , sildāmās ierīces un ventilācijas lūkas;

• Iziet no telpas un aizver durvis, nepieļauj citu personu iekļūšanu iespējami

piesārņota telpā. Ja iespējams, aizslēdz durvju apakšējo spraugu no ārpuses ar mitru drānu, Uz durvīm izvieto uzrakstu ‘’Neatvērt, bīstami!’’

• Lūdz personām, kuras nonākušas saskarē ar atvērto aizdomīgo sūtījumu un

aizdomīgo vielu, ka arī personām, kuras tajā brīdī atradās iespējami piesārņota telpā, sagaidīt VUGD amatpersonu ierašanos;

• Izvairās no pieskaršanās apkārtējiem priekšmetiem , ka arī sejai un apģērbam;
• Ar ziepēm un ūdeni rūpīgi nomazgā rokas, lai nepieļautu vielas nokļūšanu uz

sejas, izšņauc degunu, izskalo rīkli un nomazgā seju;

• Pārliecinās, vai pārējās personas, kas saskārušās ar aizdomīgo sūtījumu, ir

rūpīgi nomazgājušas rokas;

• Novelk apģērbu, ja uz tā nokļuvusi viela, ieliek apģērbu plastikāta maisiņa vai

cita iesaiņojumā, cieši noslēdz to un nodod atbildīgajiem dienestiem;

• Sagatavo visu to personu sarakstu, kas saskārušās ar aizdomīgo sūtījumu vai

atradušās telpā, kad sūtījums tika atvērts, un nodod to iestādes vadībai;

15. Iestādes vadītājs vai cita nozīmēta persona sagatavo visu to personu sarakstu, kas saskārušas ar aizdomīgu sūtījumu vai atradušās telpā, kad sūtījums tika atvērts, un nodod to iestādes vadībai;
16. Darbinieks vai izglītojamais, kurs saņēmis pasta sūtījumu ar iespējamo sprāgstvielu (sūtījums iepakots nestandarta iepakojumā, vēstules stingras un cietas):

            16.1.  Par pasta sūtījumu nekavējoties ziņot iestādes vadītājam (vai skolas administrācijai), VUGD un Valsts policijai pa talr.112.

16.2.   Sūtījumu novieto tā, lai tas netiktu nejausi atvērts, ka arī, lai tas nebūtu blakus viegli uzliesmojošām vielām, dokumentiem un citiem materiāliem;

16.3.    Aizdomīgo pasta sūtījumu neloka, nedauza, nekrata, nekarsē, kā arī nepārgriež iepakojuma auklas;

16.4.   informē visus iestādēs esošos darbiniekus, izglītojamos un apmeklētājus par nepieciešamību pamest bīstamo zonu un evakuēties;

16.5.   Atslēdz telpā vai visā stāvā elektrības padevi, izslēdz visas elektroierīces.   

4. Būvju un inženierkomunikāciju avārija

17. Ja iestādē vai tas teritorijā notika būvju inženierkomunikāciju nopietna avārija informācijas saņēmējs (vai liecinieks) nekavējoties informē:

17.1.   Iestādes vadību vai administrāciju;

17.2.   Direktora vietnieku saimniecības jomā;

17.3.   Tehnisko personālu;

17.4.   Nepieciešamības gadījumā izsauc avārijas dienestus (tāl, Nr. pie skolas dežuranta).

18. Nepieciešamības gadījumā iestādes vadība organizē izglītojamo un personāla evakuāciju (ja notikums apdraud cilvēku drošību, veselību vai dzīvību);
19. Ja avārija ir saistīta ar ēkas ūdensapgādes vai apkures sistēmu, atbildīgā personāla pienākums ir pārtraukt ūdensapgādi vai atslēgt siltumapgādes sistēmu iestādes ēkās;
20. Ja avārija ir saistīta ar kanalizācijas sistēmu, atbildīga personāla pienākumus nodrošināt, lai netiktu izmantots ūdens iestādes telpās.
21. Ja avārija ir saistīta elektroapgādes sistēmu, atbildīga personāla pienākums atslēgt elektropadevi skolas ēkās vai attiecīgajā telpā;

1. IV. Rīcība ekstremālās situācijās

1. Ugunsgrēks

22. Izceļoties ugunsgrēkam katra darbinieka un izglītojamā pienākums ir rīkoties saskaņā ar ‘’Rīcības plānu ugunsgrēka gadījumā’’.
23. Rīcību pamatvirzieni:

22.1.   Nekavējoties ziņot VUGD pa tālr.112, norādot ugunsgrēka izcelšanās pilsētu, adresi, vietu, savu uzvārdu un tālruņa numuru.

22.2.   Veikt pasākumus, lai evakuētu izglītojamos un materiālās vērtības;

22.3.   Veikt iespējamos pasākumus ugunsgrēka dzēšanai vai ierobežošanai;

22.4.   Organizēt ugunsdzēsības dienesta sagaidīšanu, norādīt īsāko ceļu līdz ugunsgrēka vietai un tuvāko ūdens ņemšanas vietu;

22.5.   Nodrošināt aparatūras un elektroiekārtu atslēgšanu evakuācijas laikā.

2. Bīstamo ķīmisko vielu noplūde

23. Ja iestādes telpās vai teritorijā notika bīstamo ķīmisko vielu noplūde, jārīkojas saskaņā ar iestādes civilās aizsardzības plānu.
24. Rīcības pamatvirzieni:

24.1.   Nekavējoties ziņot iestādes vadītājam, administrācijai un VUGD pa talr.112.

24.2.   Nepieciešamības gadījumā (nosaka iestādes vadītājs) uzsākt iestādes evakuāciju;

24.3.   Aizsargāt elpošanas ceļus ar pieejamiem līdzekļiem;

24.4.   Izolēt notikuma vietu (aizver logus, durvis u.c.);

24.5.   Nodrošināt aparatūras un elektroiekārtu atslēgšanu evakuācijas laikā.

3. Vētra un pērkona negaiss

25. Vētras un pērkona laikā jārīkojas saskaņā ar iestādes civilās aizsardzības plānu un vispārpieņemtajiem drošības noteikumiem;
26. Rīcības pamatvirzieni;

26.1.   Bez īpašas nepieciešamības censties neiet ārpus iestādes telpām, kamēr vētra nenomierinās;

26.2.   Nepieciešams aizvērt logus durvis, vēlams izslēgt elektroierīces;

26.3.   Nedrīkst atrasties logu tuvumā – vētras laikā var tikt izsistas logu rūtis;

26.4.   Turies tālāk no elektroinstalācijas, antenām, logiem, durvīm.

26.5.   Pēc vētras, izejot uz ielas, netuvoties pārrautiem elektrības vadiem;

26.6.   Pērkona laikā turēties tālāk no elektroinstalācijas, antenām un elektroierīcēm.

4. Kur zvanīt ārkārtas situācijās

27. No stacionārā telefona:

            27.1.   02 – Valsts policija;

            27.2.   03 – Neatliekamā medicīniskā palīdzība;

            27.3.   04 – Gāzes dienests.

28. No mobilā telefona:

            28.1.   110  – Valsts policija;

            28.2.   112 – Glābšanas dienestu vienotais tālruņa numurs;

            28.3.   113 – Neatliekamā medicīniskā palīdzība;

            28.4.   114 – Gāzes dienests.

5. Skolēna rīcība ārkārtas, nestandarta vai ekstremālās situācijās skolā

29. Ja signāls par ekstremālo situāciju saņemts mācību stundas laikā, tad skolēniem stingri jāievēro tā skolotāja norādījumi , kurš vada stundu, jo viņš organizē un atbild par šīs klases skolēnu evakuāciju atbilstoši skolas evakuācijas shēmai.
30. ja signāls par ekstremālo situāciju saņemts starpbrīdī, un skolēni atrodas skolas telpās, tad ir jādodas uz to klases telpu vai kabinetu, kur atrodas viņu apģērbs un pēc tam kopā ar skolotāju pamet skolu.
31. Iziet no skolas ēkas nepieciešams organizēti un ātri;
32. Ja atrodas ārpus ēkas, kategoriski aizliegts ieiet ēkā;
33. Par ekstremālo situāciju skolā paziņo ar diviem īsiem un vienu garo skolas zvanu vai mutiski;
34. Ekstremālās situācijās zvanīt 112.

1. Drošības noteikumi fizikas kabinetā un laboratorijas darbos

35. Kabinetā ieiet tikai ar skolotāja atļauju;
36. Ievērot savu darba vietu;
37. Jābūt uzmanīgiem, disciplinētiem, piesardzīgiem precīzi jāizpilda skolotāja norādījumi;
38. Neatstāt darba vietu bez skolotāja atļaujas;
39. Neturēt darba vietā priekšmetus, kuri nav nepieciešami stundām;
40. Darba vietā izvietot ierīces, materiālus, iekārtas norādītajā kārtībā;
41. Pirms laboratorijas darba uzsākšanas rūpīgi izstudēt tā aprakstu;
42. Izdarīt elektrisko ķēžu slēgšanu, pārslēgšanu un elektrisko iekārtu remontu tikai pie izslēgtiem sprieguma avotiem;
43. Nepieslēgt sprieguma avotu bez skolotāja atļaujas; 44.       Sekot, lai vadu izolācija būtu kārtībā, bet uz vadu galiem būtu uzgaļi;    
44. Izpildot novērojumus un mērījumus, ievērot piesardzību, lai nejauši nepieskartos strāvu vadošām daļām, kas ir zem sprieguma;
45. Nepieskarties kondensatoram arī pēc elektriskās ķēdes atslēgšanas no barošanas avota. Tas vispirms jāizlādē;
46. Pēc darba beigšanas vispirms atslēgt sprieguma avotu, tikai tad izjaukt elektrisko ķēdi;
47. Atklājot bojājumus elektriskajās iekārtās, kuras atrodas zem sprieguma, nekavējoties atslēgt sprieguma avotu un ziņot par to skolotājam;
48. Ierīču un cita kabineta inventāra sabojāšanas gadījumā skolēns gādā jaunu ierīci.
49. Drošības noteikumi bioloģijas kabinetā un laboratorijas darbos
50. Izglītojamie ievēro drošības tehnikas noteikumus bioloģijas kabinetā mācību

stundu, nodarbību un starpbrīžu laikā atrodoties bioloģijas kabinetā un/vai bioloģijas laboratorijā, kā arī veicot praktiskos un laboratorijas darbus.

51. Laboratorijā/kabinetā uz skolēnu galdiem atrodas tikai tie mācību līdzekļi,

instrumenti un aparāti, kuri vajadzīgi bioloģijas nodarbībās.

52. Lietojot spirta lampiņu, nenopūt liesmu, bet nodzēs to, nosedzot ar speciālu vāciņu; nekad nevelc no spirta lampiņas pēc tās aizdedzināšanas degli; neaizdedzini vienu spirta lampiņu no otras -tad draud ugunsgrēks. Strādājot ar spirta lampiņu, sargā no aizdegšanās apģērbu un matus.
53. Kad lieto skalpeli, žileti, preparējamo adatu, lai izvairītos no ievainojumiem, nekad nepavērs griezošo vai durošo šo instrumentu daļu pret sevi vai saviem biedriem.
54. Karsējot šķīdumus mēģenē, lieto tikai speciālu tās turētāju un nevis papīra strēmeli, nepavērs mēģenes vaļējo galu pret sevi un saviem biedriem. Tas viss ļaus izvairīties no apdegumiem.
55. Lietojot skābes vai sārmus, tos lej tikai stikla traukos. Nepielej ūdeni skābei, bet otrādi – skābi ūdenim.
56. Izmantojot pulverveidīgas ķīmiskās vielas, ņem tās tikai ar speciālu karotīti (nemetālisku), nepieskaroties pulverim ar rokām. Atcerieties, ka daudzas no šīm vielām ir indīgas. Tas attiecās arī uz minerālmēsliem, kurus lieto istabas augu papildmēslošanai un augšanas hormoniem.
57. Visus šķīdumus, kuri paliek pēc laboratorijas nodarbībām, kurās tika izmantotas ķīmiskās vielas, neizlej ūdensvada izlietnē, bet stikla bļodās un pudelēs, kuras speciāli novietotas šim mērķim.
58. Uzmanīgi rīkojies ar stikla traukiem. Gadījumā, ja kāda tomēr saplīst, nevāc lauskas ar rokām, bet uzslauki tās šim nolūkam paredzētā liekšķerē ar birsti.
59. Izgatavojot preparātus to aplūkošanai mikroskopā, ļoti uzmanīgi ar vienas rokas lielo un rādītājpirkstu ņem segstikliņu pie malām, novieto to paralēli priekšmetstiklam,

kuru tu turi otrajā rokā tiešā tā tuvumā, un pēc tam, atlaid pirkstus no segstikliņa tā, lai tas brīvi uzgultos preparātam.

60. Nemazgā stikla traukus ar ziepēm, tie kļūst slideni un tos viegli nomest un sasist.
61. Pēc laboratorijas darba beigām nomazgā rokas ar ziepēm.
62. Traumas vai apdeguma gadījumā griezties pie skolotāja vai medmāsas.

VII. Drošības noteikumi ķīmijas un dabas zinību kabinetos un laboratorijas darbos

63. Vispārīgās prasības.

63.1.   Šai instrukcijai jābūt izliktai skolas ķīmijas kabinetā redzamā vietā. Skolēni instruējami šīs instrukcijas apjomā ne retāk kā 2x gadā., kā arī pirms jaunu darbību, kurās pastāv risks viņu veselībai (dzīvībai), uzsākšanas. Izglītojamo faktu dokumentē klases “Nodarbību žurnālā” iekārtotā sadaļā ar obligātu skolēna parakstu un datuma norādi.

63.2.   Skolēniem ieiet laboratorijā – aizliegts.

63.3.   Ķīmijas kabinetu nodarbībām sagatavo (izdala reaģentus un tml.) ķīmijas skolotājs vai laborants pirms nodarbību sākuma.

63.4.   Par kārtību savā mācību (nodarbību) vietā ir atbildīgs katrs skolēns.

63.5.   Neiesaka veikt eksperimentus ar kaitīgām vielām, lai saudzētu skolotāju un skolēnu veselību. Šādus eksperimentus demonstrē uz ekrāna.

64. Nodarbību sākums:

64.1.   Uz galda nedrīkst atrasties nekas lieks, jāievēro tīrība un kārtība.

64.2.   Skolēni ķīmijas kabinetā ienāk ar  zvanu uz mācību stundu vai ar skolotāja atļauju un ieņem savas noteiktās vietas, kuras mainīt drīkst tikai ar skolotāja atļauju.

64.3.         Aizliegts bez skolotāja atļaujas (norādījuma) aiztikt ķīmijas kabinetā esošos traukus ar ķīmiskām vielām vai ķīmiskajiem produktiem, iekārtas, ierīces. Praktiskās darbības drīkst uzsākt tikai pēc skolotāja norādes

64.4.         Uz galda nedrīkst atrasties nekas lieks, jāievēro tīrība un kārtība.

65. Nodarbību gaita.

65.1.   Ķīmisko eksperimentu gaitā aizliegts ēst. Nevienu ķīmisko reaģentu vai

reakcijas produktu nedrīkst nogaršot. Vielas smaržu pārbauda ļoti uzmanīgi, ar plaukstu viegli vēdinot uz sevi, dziļi neieelpojot.

65.2.   Sevišķi uzmanīgi veicamas darbības ar skābēm un sārmiem, smagajiem

un sārmu metāliem, īpaši viegli uzliesmojošām un degošām vielām un šķīdumiem.

65.3.   Sildierīces ar atklātu liesmu nodzēš ar segvāciņu, nevis pūšot liesmu.

Visām pudelītēm un citiem traukiem, ja tajos esošie reaktīvi pašlaik nav nepieciešami, jābūt aizkorķētām.

65.4.   Ķīmiskajās reakcijās pielietojamo reaktīvu daudzums nedrīkst būt

lielāks par skolotāja norādīto (izsniegto).

65.5.   Pirms eksperimenta jāpārliecinās par pielietojamās (izvēlētās) vielas

atbilstību, tas ir, jāizlasa uzraksti uz reaktīva pudelītes vai cita trauka. Vielu pārlejot citā traukā, etiķetei jābūt vērstai  uz augšu.

65.6.   Praktisko nodarbību gaitā trauka vaļējo galu nevērst pret sevi vai citiem

klasesbiedriem.

65.7.   Ja nodarbību gaitā kaut kas izlīst, nopil (nobirst) no galda – tas tūlīt

jāsavāc un jāuzslauka. Par notikušo jāinformē skolotājs.

66. Rīcība ķīmisko un termisko traumu un aizdegšanās gadījumā.

66.1.   Ja nodarbību gaitā uz ādas, acīm, apģērba nokļūst bīstama viela (sārms,

skābe), vai ir noticis termisks apdegums – nekavējoties skartā ķermeņa daļa (kontakta vieta) mazgājama (skalojama) vēsā tekošā ūdens strūklā vismaz 15 minūtes. Atbilstoši katastrofu medicīnas centra pirmās palīdzības metodikai, cietušās vietas apstrāde ar jebkādu vāju skābes vai sārma šķīdumu ir aizliegta.

66.2.   Ja nodarbību gaitā notikusi aizdegšanās un, ar rīcībā esošajiem

ugunsdzēsības līdzekļiem (pulvera vai ogļskābās gāzes ugunsdzēsības aparāts, smiltis u.c.), to nav iespējams likvidēt laikā līdz 30 sekundēm – jāizsauc ugunsdzēsības dienests (tālrunis „01”).

67. Beidzot nodarbības

67.1.ieplīsušie trauki u.c. nododami skolotājam;

67.2.jānomazgā visi lietotie trauki un instrumenti;

67.3.neizmantotie reaktīvi jānodod skolotājam;

67.4.izslēdzamas visas sildierīces un elektroiekārtas, noslēdzami ūdensvada

krāni;

67.5.sakārtojama darba vieta.

67.6.Ja nodarbību gaitā iegūta pat nenozīmīga trauma (apdegums, skabarga,

griezums un tml.), par to jāinformē skolotājs.

Kabineta vadītājs.

Instrukciju izstrādāja atbildīgais par darba drošību ķīmijas skolotājs.

VIII.  Drošības noteikumi sporta stundās nodarbības sacensībās

1. Drošības noteikumi vieglatlētikā
2. Skriešana

68. Īsajās distancēs drīkst skriet tikai pa savu celiņu.
69. Skrienot pa kopēju celiņu, nedrīkst grūst otru dalībnieku, aizšķērsot viņam ceļu, likt priekšā kāju.
70. Pēc finiša pakāpeniski jāsamazina ātrums, izvairoties no asas, bremzējošas apstāšanās. Lēnām vēl jānoskrien 10-30 metri.

3. Lēkšana

71. Jāuzirdina zeme lēkšanas bedrē, jāatbrīvo no liekiem priekšmetiem.
72. Nedrīkst atstāt grābekli un lāpstu lēkšanas sektorā.
73. Grābeklis vienmēr jānovieto ar zariem uz leju.
74. Nedrīkst izpildīt lēcienu, kamēr nav dota atļauja lēciena izpildei.
75. Vērojot savu biedru, nedrīkst atrasties lēcēja piezemēšanās vietā.
76. Vērojot augstlēkšanu, nedrīkst atrasties vietā, kur otrs var nejauši nogrūst latiņu un kur otru var skart krītoša latiņa.
77. Ja augstlēkšanu izpilda telpās, jāseko, lai starp paklājiem nav spraugu.

Mešana:

78. Bez atļaujas nedrīkst iet pēc rīka ( bumbiņas, granātas, lodes, diska, šķēpa).
79. Nedrīkst stāvēt tuvu metējam un mešanas laikā atrasties mešanas sektorā.
80. Atrodoties mešanas zonas tuvumā, nedrīkst pagriezties ar muguru pret to, kurš izpildīs metienu.
81. Pirms rīka izmešanas jāpārliecinās, vai mešanas sektorā nav cilvēku.
82. Nedrīkst tvert rīkus lidojumā, bet jāgaida, kamēr tie nokrīt.
83. Nedrīkst padot rīku partnerim ar mešanu.
84. Mitrā laikā pirms metiena rīks jānoslauka.
85. Sporta stundā apmācības procesā izmantot tikai tenisa bumbiņas. Kaučuka (smagās) bumbiņas izmantot tikai ar skolotāja atļauju un skolotāja uzraudzībā.

4.Drošības noteikumi vingrošanā

86. Uz vingrošanas rīkiem drīkst nodarboties tikai skolotāja vai viņa palīga klātbūtnē.
87. Sarežģītus vingrojumus nedrīkst izpildīt bez drošinājuma vai aizsardzības.
88. Nedrīkst izpildīt vingrojumus uz netīriem rīkiem, vingrot uz tiem ar mitrām plaukstām vai svaigām tulznām uz plaukstām.
89. Noleciena vietā starp paklājiem nedrīkst būt spraugu un paklājus nedrīkst likt pamīšus vienu uz otra.
90. Uz vingrošanas rīka vai paklāja veicot vingrinājumu drīkst atrasties tikai viens skolēns.
91. Pirms nodarbībām uz paralēlām līdztekām jānoregulē līdzteku kāršu platums atbilstoši augumam. Platumam starp kārtīm apmēram jāatbilst apakšdelma garumam.
92. Paceļot un nolaižot līdzteku kārtis, tās nedrīkst turēt aiz metāla balsta, bet jātur pati kārts.
93. Jābūt uzmanīgiem, pārvietojot vai uzstādot rīkus, savs spēks jāsaskaņo ar pārējo vingrotāju spēku.
94. Mainot lēkšanas rīku augstumu, vispirms jāizbīda kāju balsti vienā pusē, pēc tam – otrā pusē.
95. Pieturot vingrošanas virvi, pa kuru rāpjas vingrotājs, ir jātup, nevis jāguļ uz muguras.
96. Pa virvi uz leju dodas, pārmaiņus pārvietojot rokas un kājas, nevis šļūcot.
97. Nedrīkst stāvēt tuvu vingrošanas rīkiem citu dalībnieku vingrojumu izpildes laikā.
98. Nodarbības laikā, sajūtot sāpes rokās, rodoties ādas apsarkumam vai nobrāzumam uz plaukstām, jāpārtrauc nodarbība un jāgriežas pēc padoma pie skolotāja.

5. Drošības noteikumi komandu sporta spēlēs

100. Piespēlējot, vadot bumbu un pārvietojoties pa laukumu, neko nedrīkst darīt ar noliektu galvu, vienmēr jāpārredz laukums un jāseko bumbas lidojumam.
101. Nodarbību vietā nedrīkst atrasties lieki priekšmeti, kuri varētu veicināt traumas iegūšanu.
102. Vingrinājumu beidzot bumbu nedrīkst atstāt laukumā, bet jānoliek tai paredzētajā vai norādītajā vietā.
103. Nedrīkst šūpoties vai karāties futbola vārtos, jo vārti var apgāzties un salūzt.
104. Bumbu drīkst partnerim piespēlēt tikai tad, ja partneris ir gatavs uzdevumam un redz piespēli.
105. Stundā jāveic atbilstošais uzdevums, kas ir uzdots, ievērojot drošību.
106. Ar katra sporta veida inventāru veic atbilstošās funkcijas.
107. Bumbas nedrīkst spārdīt, nedrīkst sēdēt uz tām.
108. Jāievēro sportiskie, ētiskie, godīgas spēles pamatprincipi
109. Nedrīkst vēzēt ar nūju un fiziski ar to aizskart citu skolēnu.
110. evērot visu sporta spēļu noteikumus (volejbols, basketbols, futbols, florbols, handbols, hokejs, tautas bumba, frīsbijs).

Drošības noteikumi badmintonā, novusā, galda tenisā

111. Veicot vingrinājumus ievērot distanci, lai nerastos fizisks kontakts ar blakus esošu skolēnu.
112. Jāievēro sportiskie, ētiskie, godīgas spēles pamatprincipi

6. Drošības noteikumi slēpošanā un nūjošanā

113. Atstarpei starp slēpotājiem un nūjotājiem līdzenā vietā jābūt 3-4 metri.
114. Atstarpei starp slēpotājiem nobrauciena laikā jābūt vismaz 30 metri.
115. Slēpju nūjas nobrauciena laikā jāpiespiež pie sāniem, to asajiem galiem jāatrodas uz aizmuguri.
116. Ja nobrauciena laikā gadās krist, tad jācenšas krist sānis, pēc iespējas ātrāk jāatbrīvo ceļš pārējiem.
117. Ja vēlas apdzīt priekšā esošo slēpotāju, tad jāuzsauc: “Ceļu!”
118. Uz cita slēpotāja slēpju galiem nedrīkst kāpt.
119. Ja tevi apdzen, tad pēc pirmā uzsauciena ir jāatbrīvo ceļš, ar abām slēpēm izkāpjot no sliedes.
120. Nedrīkst ar nūjām fiziski aizskart citus skolēnus.
121. Pārejot ceļu, pa kuru brauc automašīnas, jānoņem slēpes.
122. Slēpes jānes pārliktas pāri plecam.
123. Ja aukstā laikā pamana, ka āda kļūst nejūtīga un balta (apsaldējums), tad slēpošana jāpārtrauc un apsaldētā vieta uzmanīgi jāsasilda ar rokām. Apsaldētās plaukstas cietušais var sasildīt savās padusēs, bet pēdas – partnera padusēs.
124. Apsaldēto vietu nedrīkst rīvēt, masēt, sildīt ar termoforu vai citu siltu priekšmetu.
125. Slēpojot kopā ar citiem, bet kāda iemesla dēļ gribi doties prom agrāk nekā pārējie, ja līdz skolai iespējams aiziet vienam, tad pirms aiziešanas jābrīdina skolotājs.
126. Sliktas pašsajūtas vai citu būtisku iemeslu dēļ jānozīmē pavadonis, kurš pavadīs šo skolēnu līdz skolai, par to ziņojot skolas administrācijai.

7.Drošības un kārtības noteikumi sporta nodarbībās

127. Skolēni ar drošības un kārtības noteikumiem sporta nodarbībās tiek iepazīstināti katra mācību gada 1. un 2.semestra sākumā, apstiprinot to ar savu parakstu instruktāžas lapās.
128. Drošības noteikumi sporta stundā jāievēro gan skolēnam, gan skolotājam.
129. Drošības un kārtības noteikumi jāievēro jebkurā sporta nodarbībā.
130. Daži drošības noteikumi visās sporta nodarbībās ir vienādi, bet lielākā daļa noteikumi ir atšķirīgi.
131. Sporta skolotājs sporta nodarbībās pirms katras jaunas tēmas informē skolēnus par drošības un kārtības noteikumiem.
132. Stingri jāievēro disciplīna, sporta skolotāja komandas un norādījumi.
133. Pirms stundas, sacensībām un nodarbībām sporta skolotājs pārbauda, vai izmantojamais inventārs ir darba kārtībā un nav bojāts.
134. Bez skolotāja atļaujas nedrīkst izmantot sporta inventāru un aprīkojumu.
135. Vienmēr jāvalkā atbilstošs sporta tērps un sporta apavi, kas piemērots laika apstākļiem. Sporta zālē ieiet tikai ar tīriem apaviem.
136. Pirms nodarbības jānovelk gredzeni, rokassprādzes, jāizņem auskari, saspraudes, jānoņem ķēdītes, pulkstenis, kas var radīt traumu sev un citiem.
137. Sporta zālē drīkst atrasties tikai tie izglītojamie, kuriem ir sporta stunda, nodarbība vai sacensības.
138. Ja pasliktinās pašsajūta, tad jebkura nodarbība tūlīt jāpārtrauc un jāinformē skolotājs, ja nepieciešams – skolas medicīnas darbinieks, klases audzinātājs.
139. Izglītojamam vai vecākiem ir pienākums nākamajā dienā pēc atgriešanās skolā informēt izglītības iestādes ārstniecības personu, sporta skolotāju vai klases audzinātāju, ja ārsts izglītojamam ieteicis veikt izmaiņas fiziskajās nodarbībās.
140. Izglītības iestādes ārstniecības persona vai klases audzinātājs informē sporta skolotāju vai treneri par izglītojamā veselības stāvokli katru reizi pēc slimības, traumas vai gadījumos, ja izglītojamam piemērojamas īpašas prasības. Sporta skolotājs ievēro ģimenes ārsta vai skolas medmāsas norādījumus.
141. Gadījumā, ja izglītojamais ir atbrīvots no sporta nodarbībām, tad par piedalīšanos tajās ir atbildīgs viņš pats, kā arī viņa vecāki.
142. Izglītojamie, kuri saskaņā ar uzrādīto ārsta zīmi ir atbrīvoti no sporta stundas veselības stāvokļa dēļ, atrodas vietā, kur klasei notiek sporta stunda un pilda skolotāja norādījumus.
143. Par notikušu nelaimes gadījumu sacensību vai nodarbību laikā nekavējoties jāinformē sporta skolotājs. Ja ir nepieciešams, tiek informēta skolas medicīnas darbiniece, skolas administrācija un tiek izsaukta neatliekamā medicīnas palīdzība, kā arī tiek informēti skolēna vecāki.
144. Sporta sacensību un nodarbību laikā ievērot attiecīgā sporta veida noteikumus, būt korektiem savstarpējās attiecībās.
145. Ārkārtas situācijas gadījumā, sporta stundas, sacensību vai nodarbības dalībnieki sporta zāli organizēti atstāj sporta skolotāja pavadībā, vadoties pēc evakuācijas plāna un izsaucot glābšanas dienestu, zvanot 112.
146. Ja tiek tīši bojāts sporta inventārs, tad skolēna atbildību regulē skolas iekšējās kārtības noteikumi.
147. Nepieciešamības gadījumā, pirms sporta stundas vienojoties ar skolotāju, skolēns var savas vērtslietas nolikt skolotāja kabinetā. Skolotājs par saturu neatbild.
148. Par sporta ģērbtuvēs atstātajām, aizmirstajām materiālajām vērtībām vai apģērbu un apaviem, skolotāji un skolas vadība neatbild.

8. Sporta sacensību un nodarbību organizēšanas kārtība

149. Sporta sacensības un nodarbības (izņemot specifiskos sporta veidos apvidū) rīkojamas sporta bāzēs vai sporta nodarbībām pielāgotās telpās, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
150. Sporta sacensības un nodarbības notiek tikai tādos laika apstākļos, kas neapdraud skolēnu veselību un drošību.
151. Sporta sacensības rīko tikai ārstniecības personas klātbūtnē vai skolas direktora norīkotās par pirmās palīdzības sniegšanu atbildīgās personas klātbūtnē.
152. Pirms sporta sacensībām izglītības iestādes direktors ar rīkojumu nozīmē atbildīgās personas sporta skolotājus un klašu audzinātājus vai pedagogus, kas viņus aizstāj.
153. Atbildīgais pedagogs atbild par izglītojamo drošību un veselību sporta sacensībās un

nodarbībās.

1. Drošības noteikumi mājturības kabinetā (meitenēm)
2. Mājturības kabinetā drīkst ienākt tikai ar skolotāja atļauju, organizēti, bez grūstīšanās, līdzi ņemot stundai nepieciešamos piederumus.
3. Stundas laikā jābūt disciplinētam un precīzi jāizpilda skolotāja norādījumi.
4. Pirms darba virtuvē jānomazgā rokas, jāapsien tīrs priekšauts, gari mati jāsasien, ap galvu jāapsien lakatiņš vai jāuzliek cepure, jānoņem rotaslietas.
5. Strādājot ar stikla traukiem, jābūt uzmanīgam, lai tie nesaplīst, ja tomēr tas ir noticis-lauskas nedrīkst vākt ar rokām, bet jāuzslauka ar birsti.
6. Lietojot asus priekšmetus, lai izvairītos no savainojumiem, nedrīkst pavērst griezošo vai durošo instrumenta daļu pret sevi vai saviem klases biedriem.
7. Vāks no karsta katla vai pannas jānoņem ar speciālu lupatiņu vai cimdu.
8. Pirms stundas skolotājs pārbauda, vai izmantojamās ierīces ir darba kārtībā un nav bojātas, bojātas ierīces lietot aizliegts.
9. Darbu beidzot, vispirms jāizslēdz elektriskās ierīces un tikai tad jāizņem kontaktdakša, to aizliegts ar slapjām vai mitrām rokām.
10. Gatavojot ēdienus, produkti rūpīgi jānomazgā un jānotīra, nedrīkst izmantot bojātus produktus.
11. Darba laikā izmantojot gludekli, tas jāliek uz speciāla paliktņa.
12. Gludināšanas laikā nedrīkst ar gludekļa gludu virsmu skart elektrisko vadu.
13. Stundā izmantojamie rokdarbu darbarīki jāievieto speciāli tam paredzētās kārbiņās vai maisiņos.
14. Strādājot ar šujmašīnu, šuvējam jāatrodas 10-15 cm attālumā no tās korpusa.
15. Aizliegts atspiesties uz šujmašīnas ar elkoņiem, uz galda virsmas atrodas tikai roku delnas, pirkstus nedrīkst turēt pārāk tuvu adatai.
16. Pirms šūšanas jāpārbauda vai audumā nav palikušas kniepadatas.
17. Verot diegu adatā, nedrīkst turēt kājas uz paminām, aizliegts to strauji nospiest.
18. Pēc stundas jāsakārto sava darba vieta, virtuve ir jāuzkopj, trauki jānomazgā, jānoslauka, jānoliek vietā.
19. Darba laikā saudzīgi jāizturas pret izmantojamo inventāru un iekārtām.
20. Ja kāds inventāra priekšmets vai iekārta ir bojāta skolēna rīcības dēļ, viņš personīgi vai ar vecāku palīdzību novērš radītā kaitējuma sekas.
21. Ja gūts savainojums vai apdegums, par to nekavējoties jāziņo skolotājam, kurš nepieciešamības gadījumā sniedz pirmo medicīnisko palīdzību.

1. Drošības noteikumi mājturības un tehnoloģijas kabinetā (zēniem)

174. Mājturības kabinetā drīkst ienākt tikai ar skolotāja atļauju, organizēti, bez grūstīšanās, līdzi ņemot stundai nepieciešamos piederumus, somas jāatstāj skolotāja norādītajā vietā.
175. Nepieciešamības gadījumos (darbs ar drūpošiem, netīriem materiāliem, darbs skolas teritorijā) lietot darba tērpu, citus individuālās aizsardzības līdzekļus (aizsargbrilles, cimdus)
176. Stundas laikā drīkst atrasties tikai skolotāja norādītajā vietā.
177. Pirms stundas skolotājs pārbauda, vai izmantojamie instrumenti ir darba kārtībā un nav bojāti.
178. Skolēni, saņemot instrumentus, pārbauda vai tie nav bojāti, bojājuma gadījumā ziņo par to skolotājam un bojātos nomaina.
179. Ja kāds inventāra priekšmets ir sabojāts vai nozudis skolēna prettiesiskas rīcības dēļ, viņš personīgi vai ar vecāku palīdzību novērš radītā kaitējuma sekas.
180. Ja skolotājs darba laikā sniedz norādījumus, skolēniem nekavējoties jāpārtrauc darbs un tie jānoklausās, darbu drīkst turpināt tikai pēc skolotāja atļaujas.
181. Saņemot uzdevumu skolēniem, tas jāveic norādītajā secībā, darba laikā nedrīkst sarunāties, nodarboties ar citām lietām, traucēt citiem skolēniem.
182. Bez skolotāja atļaujas nedrīkst atrasties pie darbmašīnām, strādāt ar rokas un elektriskajiem darbarīkiem.
183. Darba laikā jābūt uzmanīgam un jāizmanto tikai norādītie darba paņēmieni, lai neradītu traumas sev un citiem.
184. Pirms darba uzsākšanas apstrādājamais materiāls stingri jānostiprina darbagaldā, darba laikā jāievēro atbilstošie darba drošības noteikumi ar rokas darba instrumentiem, darbmašīnām, kā arī skolotāja norādījumi.
185. Strādājot ar griezējinstrumentiem, asmeņiem jābūt uzasinātiem, pareizi nostiprinātiem korpusā vai kātā.
186. Elektroinstrumentus drīkst ieslēgt tikai pēc apstrādājamās detaļas nostiprināšanas paredzētajā vietā. Uzsākot darbu, tie lēnām, bez asām kustībām un grūdieniem jātuvina apstādāmajai detaļai.
187. Pārtraucot darbu, elektroinstrumenti jāatslēdz no tīkla un jānovieto drošā vietā.
188. Pirms elektroinstrumenta regulēšanas un tā daļu nomaiņas, tas jāatslēdz no tīkla.
189. Pēc stundas jāsakopj sava darba vieta.
190. Iziet no darbmācības kabineta drīkst tikai ar skolotāja atļauju.
191. Ja gūts savainojums, par to nekavējoties jāziņo skolotājam, kurš nepieciešamības gadījumā sniedz pirmo medicīnisko palīdzību.
192. Pēc stundas jāsakārto sava darbavieta, materiāla atlikumi un izmantotie

instrumenti jānovieto norādītajās vietās.

1. Par drošību datorklases kabinetā
2. Skolas datorklase ir paredzēta mācību darbam. To drīkst izmantot jebkurš Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskolas skolēns vai skolotājs, ievērojot zemāk minētos noteikumus.

Datorklasi var izmantot:

193.1. Informātikas stundās;

193.2.Citu mācību priekšmetu stundās, ja tās paredzētas datorklasē;

193.4. Skolotājiem metodisko materiālu sagatavošanai.

193.5. Nodarbību laikā datorklasē bez skolotāja atļaujas nedrīkst atrasties citu klašu audzēkņi un nepiederošas personas.

ELEKTRODROŠĪBA

• spriegums kontaktos ir 220 V – bīstams veselībai un dzīvībai, tāpēc nedrīkst

aizskart kontaktligzdas vai ievietot tajās priekšmetus;

• ieslēgtam datoram nav atļauts izņemt tā kontaktdakšu no kontaktligzdas;
• ja skolēns pirms darba uzsākšanas vai darba gaitā pamanījis nepilnības datoru

komplektācijā, bojājumus datorā vai datorprogrammās, viņam par tiem  jāziņo skolotājam vai laborantam.

HIGIĒNA

• virsdrēbes atstāj ārpus telpas;!
• darbs pie datora prasa vienveidīgu statistisku ķermeņa stāvokli un redzes

koncentrāciju uz monitora ekrānu, tāpēc ieteicams periodiski darbu pārtraukt un veikt atslodzes vingrinājumus;

• rūpējies par savu veselību – izmanto krēsla atzveltni pilnībā muguras

atbalstīšanai! Neizgāzies krēslā, sēdi taisni! Nešūpojies krēslā! Neliec elkoņus uz galda! Attālumam starp acīm un monitora ekrānu jābūt vismaz 45-70 cm;

• strādājot pie datora seko savu roku tīrībai un sakop nagus.

UZVEDĪBA

• datorklasē drīkst ienākt tikai ar skolotāja vai laboranta atļauju, mierīgi, bez skriešanas;
• stundas laikā nedrīkst staigāt pa klasi, traucēt klasesbiedriem. Bez skolotāja atļaujas mainīt darba vietu;
• bez skolotāja atļaujas aizliegts veikt izdrukas, kā arī pieslēgties Internetam.

DATORKLASĒ SKOLĒNIEM KATEGORISKI AIZLIEGTS:

• patvaļīgi pievienot vai atvienot datorkomplekta sastāvdaļas un perifērijas ierīces.
• izjaukt, pārvietot vai citādi bojāt klases aprīkojumu;
• uzstādīt savas programmas un izdarīt izmaiņas datora konfigurācijā, t.i. papildināt

(kopējot, instalējot vai kā citādi) datora programmatūru; likvidēt (izdēšot) esošo programmatūru;

• mainīt datorprogrammu iestādnes;
• bez atļaujas izmantot, vai bojāt citu lietotāju failus, mainīt izkārtojumu datorā;
• jebkādā veidā ietekmēt datortehnikas, datortīkla, serveru un tajos esošās informācijas drošību;
• ēst un dzert kabinetā;
• stundas laikā lietot mobilo tālruni.

Darbu beidzot, dators pareizi jāizslēdz un jāsakārto darba vieta.

194. Par šo noteikumu neievērošanu informātikas skolotājs, saskaņojot ar skolas administrāciju, drīkst noteikt atbilstošu sodu – vecāku izsaukšana uz skolu, kā arī pieprasīt, lai tiktu pilnā mērā (ieskaitot bojājumu novēršanas darba apmaksu) tiktu kompensēti zaudējumi, kas radušies neatļautas darbības rezultātā.   

XII. Ugunsdrošība

195. Izglītojamo pienākumi izglītības iestādē ir:

195.1. neienest viegli uzliesmojošas un degtspējīgas vielas;

195.2. nepielietot pirotehniku, kā arī atklātu uguni;

195.3. mācību klasēs un laboratorijās atļauts izmantot tikai tās iekārtas, ierīces un materiālus, kuri nepieciešami apmācībai;

195.4. fizikas un ķīmijas laboratorijās ar reaktīviem, elektroierīcēm un sildierīcēm strādāt tikai pasniedzēju vai laborantu klātbūtnē un vadībā;

195.5. laboratorijas darbi, kuros izmanto degtspējīgās gāzes vai viegli uzliesmojošus un degtspējīgus šķidrumus un kuru norisē var izraisīties pašaizdegšanās vai degtspējīgu vai sprādzienbīstamu vielu izdalīšanās, veikt vēdināšanas skapjos.

196. Ārpusskolas:

196.1. mežos un purvos nebojāt meža ceļus, stigas, tiltus, caurtekas, uguns novērošanas torņus, plakātus, norādījuma zīmes;

196.2. neizgāzt vai nededzināt visa veida atkritumus;

– kurināt ugunskurus tikai tam iekārtotās vietās.

196.3. Ugunsgrēka gadījumā ikviena pedagoga, izglītojamā, darbinieka pienākums ir nekavējoties paziņot par to direktoram vai dežūrējošam administratoram.

196.4. Paziņot ugunsdzēsības dienestam pa telefonu 112 – jānosauc objekta adrese, ugunsgrēka izcelšanās vieta, savs uzvārds un telefona numurs.

196.5. Pedagogiem evakuēt izglītojamos, vadoties pēc skolas iekšējās kārtības noteikumiem un evakuācijas plāna.               

XIII. Par elektrodrošību

197. Skolēnu un darbinieku pienākumi:

197.1. Zināt un ievērot elektrodrošības noteikumu prasības;

197.2. Lietot tikai darbam derīgus instrumentus, ierīces, iekārtu, kā arī ievērot to ekspluatācijas noteikumus;

197.3. Beidzot darbu, novākt darba vietu un atvienot elektroierīces;

198. Lai nepieļautu ugunsgrēka izcelšanos, aizliegts:

198.1. Lietot pašdarinātus elektrosildītājus un elektriskās ierīces;

198.2. Aizejot no skolas, atstāt neizslēgtas elektroierīces, apgaismojumu, radioaparatūru un citus elektropatērētājus.

199. Skolēnu pienākumi skolā :

199.1. Mācību klasēs un laboratorijās atļauts izmantot tikai tās iekārtas, ierīces un materiālus, kuri nepieciešami apmācībai;

199.2. Fizikas un ķīmijas laboratorijās ar reaktīviem, elektroierīcēm un sildierīcēm strādāt tikai pasniedzēju vai laborantu klātbūtnē un vadībā.

200. Ārpusskolas:

200.1. Nedrīkst kāpt elektropārvades līniju balstos un transformatoru punktos,

200.2. Nedrīkst atvērt elektrosadales skapjus un izmantot tās rotaļām,

200.3. Nedrīkst spēlēties zem gaisvadu līnijām,

200.4.Nedrīkst dauzīt elektriskā apgaismojuma spuldzes, izolatorus, bojāt elektroiekārtas.

201. Elektrobojājumu gadījumā ikviena skolotāja, skolēna, darbinieka pienākums ir:

201.1. Netuvoties bīstamajai vietai;

201.2. Nekavējoties paziņot par to direktoram, dežūrējošam administratoram, vai direktora vietniekam saimnieciskajā darbā, bet ārpusskolas zvanīt pa tālruni 112.

                        .

XIV. Drošības noteikumi ekskursijās un pārgājienos

202. Ekskursijās un pārgājienos Rīgas 9. vidusskolā atbild ar direktora rīkojumu apstiprinātie pedagogi. Ekskursijas vai pārgājiena dalībniekus ar drošības noteikumiem iepazīstina minētie pedagogi. Dalībnieki veic ierakstu: ”iepazinos”, datums un paraksts atbilstošā žurnālā
203. Atbildīgais pedagogs informē pārgājiena un ekskursijas dalībnieku vecākus par mērķi, norises laiku, maršrutu, ilgumu, pārvietošanās veidu, nakšņošanas vietu un pirmās palīdzības sniegšanas un saziņas iespējām.
204. Ekskursijas vai pārgājiena vadītājs iesnieguma noteikto formu iesniedz skolas direktoram pirms pasākuma ne vēlāk kā iepriekšējās nedēļas ceturtdienā.
205. Klases audzinātājs, veicot dalībnieku iepazīstināšanu ar drošības noteikumiem informē par:

205.1. Ceļu satiksmes noteikumiem,

205.2. Drošību uz ūdens un ledus,

205.3. Personas higiēnu,

205.4. Rīcību ekstremālās un nestandarta situācijās,

205.5. Maršrutā esošajiem privātīpašumiem,

205.6. Peldvietu atbilstību higiēnas prasībām,

205.7. Makšķerēšanas kārtību esošajās ūdenskrātuvēs,

205.8. Laika prognozi.

206. Apskatot pilsētas vēsturiskās vietas, ekskursantu grupas pārvietojoties pa pilsētu un:

206.1. šķērso brauktuves tikai vietās, kur satiksmi regulē luksofors vai policists,

206.2. bērnu grupas pārvietojas pa ietvēm, gājēju celiņiem vai velosipēdistu ceļiem, bet, ja to nav – pa ceļa nomali transporta līdzekļa braukšanas virzienā (kreisā puse) kolonnā ne vairāk kā 2 bērni rindā.

206.3. ārpus gājēju pārejas iziet uz brauktuves tikai pēc tam, kad novērtēts attālums līdz transportlīdzeklim, kas tuvojas, kā arī novērtēts to braukšanas ātrums un ir pārliecība, ka brauktuves šķērsošana nav bīstama un netiks traucēta satiksme,

206.4. sabiedrisko transportu gaida tikai uz iekāpšanas laukuma, bet, ja to nav – uz ietves vai ceļa nomales,

206.5. Iekāpj un izkāpj no sabiedriskā transporta līdzekļa tikai tad, kad tas ir apstājies,

206.6. Uz brauktuves nekavējas bez vajadzības. Ja nav paspēts to šķērsot savlaicīgi, apstājas uz “drošības saliņas” vai vietā, kur transporta plūsma sadalās pretējos virzienos.

206.7. Diennakts tumšajā laikā atrodoties uz ielas, nēsāt pie apģērba un aksesuāriem, gaismu atstarojošos elementus.

1. Par ceļu satiksmes drošību

207. Skolēniem jāpārvietojas pa ietvi,, bet ja to nav – pa ceļa nomali.
208. Ārpus apdzīvotam vietām skolēniem, kur iet pa brauktuves malu, vai ceļa nomali, kuras brauc ar velosipēdu, mopēdu gar brauktuves malu vai ceļa nomali, jāpārvietojas citu transportlīdzekļu braukšanas virzienā.
209. Skolēnu grupas atļauts vest tikai diennakts gaišajā laikā pa ietvēm, gājēju ceļiem, bet ja to nav – pa ceļa nomali transportlīdzekļa braukšanas virzienā kolonnā ne vairāk pa diviem bērniem rindā. Skolēniem brauktuve jāšķērso pa gājēju pārejām (pazemes vai virszemes), bet ja to nav – krustojumos pa ietvju vai ceļa nomaļu iedomāto turpinājumu. Ja redzamības zonā gājēju pārejas vai krustojuma nav, brauktuvi atļauts šķērsot taisnā leņķī attiecībā pret brauktuves malu vietās, kur ceļš labi pārredzams uz abām pusēm. Vietās, kur ceļu satiksmes tiek regulēta, gājējiem jāvadās pēc satiksmes regulētāja vai gājēju luksofora signāliem, ja tādu nav – pēc transportlīdzekļu satiksmes regulēšanas luksofora signāliem. Citos gadījumos gājēji drīkst iziet uz brauktuves tikai pēc tam, kad ir novērtējuši attālumu līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, ka arī novērtējuši to braukšanas ātrumu un pārliecinājušies, ka brauktuves šķērsošana nav bīstama un ka netiks traucēta transportlīdzekļu satiksme. Citos gadījumos gājēji drīkst iziet uz brauktuves tikai pēc tam, kad ir novērtējuši attālumu līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, ka arī novērtējuši to braukšanas ātrumu un pārliecinājušies, ka brauktuves šķērsošana nav bīstama un ka netiks traucēta transportlīdzekļa satiksme. Skolēni uz brauktuves nedrīkst kavēsies vai bez vajadzības apstaties, Skolēniem, kuri nav paguvusi šķērsot brauktuvi, jāapstājas uz ‘’drošības saliņas’’, bet ja tā  nav, atļauts apstāties vietā, kur transporta plūsma sadalās pretējos virzienos. Skolēni drīkst turpināt šķērsot brauktuvi tikai pēc tam, kad ir pārliecinājušies, ka tas nav bīstami. Skolēniem aizliegts šķērsot brauktuvi ārpus gājēju pārejas, ja ceļam ir sadalošā josla, vai vietās, ka tas nav bīstami. Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis, skolēniem jāatturas šķērsot brauktuvi, bet skolēniem, kuri  atrodas uz brauktuves , jādod ceļš minētajam transportlīdzeklim. Gaidīt autobusu, trolejbusu, tramvaju vai taksometru atļauts tikai uz iekāpšanas laukumiem, bet ja to nav – uz ietves vai ceļā nomales. Skolēniem atļauts iekāpt transportlīdzeklī un izkāpt no tikai pēc tam, kad transportlīdzeklis pilnīgi apstājies. Tas jādara no ietves vai ceļa nomales puses, Ja no ietves vai ceļa nomales puses iekāpt bezsliežu transportlīdzeklī, vai izkāpt no tā nav iespējams, to drīkst izdarīt no brauktuves puses – ar nosacījumu, ka tas nav bīstami un nerada traucējumus citur transportlīdzekļu braukšanai. Pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām, braukšanas laikā jābūt piesprādzētiem. Motociklu un mopēdu pasažieriem braukšanas laikā galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei. Aizliegts vest pasažierus, kuriem galvā nav aizsprādzētas aizsargķiveres. Braukt ar velosipēdu pa brauktuvi vai ceļa malu atļauts personām, kas nav jaunākas par 12 gadiem, ar mopēdu personām, kas nav jaunākas par 14 gadiem. Šajā gadījumā velosipēda vai mopēda vadītajam jābūt klāt velosipēda (mopēda) transportlīdzekļa vadītāja apliecībai.

           Velosipēdam un mopēdam jābūt tehniskā kārtībā. Velosipēdam jābūt aprīkotam ar bremzēm, skaņas signālu un gaismas atstarotājiem – priekšpusē – baltu – aizmugurē – sarkanu, abos sānos (riteņu spieķos) – diviem oranžiem (dzelteniem) . Mopēdam jābūt aprīkotam ar divām savstarpēji nesaistītām bremzēm, skaņas signālu un trokšņu slāpētāju. Braucot ar mopēdu jebkurā diennakts laikā priekšpusē jābūt iedegtām baltās vai dzeltenās tuvās gaismas lukturiem , bet aizmugurē  – sarkanās gaismas lukturiem. Velosipēdu un mopēdu vadītājiem pa ceļu atļauts braukt vienā rindā iespējami tuvāk brauktuves malai. Netraucējot gājējiem, atļauts braukt pa ceļa nomali, bet velosipēdu vadītajiem, arī pa ietvi. Velosipēdu un mopēdu vadītājiem aizliegts – braukt neturot stūri, braukt turoties pie cita braucoša transportlīdzekļa, pārvadāt kravas, kas traucē vadīšanu vai apdraud citus ceļa satiksmes dalībniekus, vest ar velosipēdu pasažierus, izņemto bērnus vecuma līdz septiņiem gadiem, ja ir iekārtoti papildus sēdekļi un droši kāpšļi  kāju atbalstam, vest ar mopēdu pasažierus, ja tas nav paredzēts pasažieru pārvadāšanai, vest uz motociklu aizmugurējā sēdekļa bērnus, kas nav sasnieguši 14 gadu vecumu. Gājējiem obligāti jālieto atstarotāji, kas piestiprināti pie apģērba vai skolas somas. Skolēniem, kas ieguvuši transporta līdzekļa vadītāja apliecību un pārvietojas ar transporta līdzekli kā vadītāji, jāievēro visi ceļu satiksmes noteikumi.

XVI. Drošības instrukcija uz ūdens un ledus

210. Skolēniem atrodoties ūdensbaseina tuvumā, stingri jāievēro drošība un skolotāja norādījumi. Peldēties drīkst tikai ūdenskrātuvēs, kurās ir speciāli norobežotas peldvietas. Ūdenskrātuves malā, uz tiltiņiem vai laipām nedrīkst drūzmēties, grūstīties, šūpoties. Nedrīkst peldēties svešos un nepazīstamos ūdensbaseinos, lēkt ūdenī uz galvas vai no kāda paaugstinājuma. Kategoriski aizliegts bez grupas vadītāja atļaujas ieiet ūdenī, peldēties, ka arī peldēt tālāk par noteikto attālumu. Ja ir paredzēta grupas peldēšana, ieiet ūdenī drīkst tikai ar grupas vadītāja atļauju (pēc tam, kad ir izpētīta peldvieta), Stingri ievērot visus peldēšanas organizatora norādījumus. Vienlaicīgi ūdenī drīkst iet vairāk par 8 skolēniem un uzturēties  ilgāk par 10.min. Jebkura gadījumā peldoties aizliegts – grūstīties ūdenī, blēņoties, klaigāt, jo kliedziens ir palīgā sauciens., lekt ūdenī no laivas, laipas, torņa vai stāva krasta, peldēt tālāk par norādīto vietu. Peldvieta jāievēro personiskās higiēnas prasības, peldvietu un citas atpūtas vietas nepiesārņot ar atkritumiem, stikla lauskam utt. , aizejot atstāt tās sakārtotas. Braukt ar laivu drīkst tikai ar skolotāja atļauju, laivā jābūt pieaugušajam, jābūt uzģērbtām drošības vestēm, jāievēro kārtība, nepārslogojot laivu, ka arī citādi nepārkāpjot drošības noteikumus. Uz ledus drīkst atrasties nelielos ūdensbaseinos, kuri ir pilnība aizsaluši, obligāti nepieciešams pirms tam pārliecināties par ledus biezumu. Nedrīkst kāpt uz plāna ledus un pēc atkušņa, kad ledus kļuvis trausls. Sajūtot šķietamu ledus plaisāšanu vai redzot, ka ūdensbaseinā ir neaizsalušas vietas, tas nekavējoties jāatstāj. Ja ledus pēkšņi sāk plaisāt vai lūzt, nepieciešams saukt pēc palīdzības un pārvietoties pa ledu uz krastu guļus stāvoklī, lienot uz vēdera. Ielūšanas gadījumā jāmēģina tikt uz ledus ar muguru, tad atbalstoties uz rokām , uzvilkt uz ledus augumu. Jāuzmanās no ledū izcirstiem āliņģiem. Nedrīkst uzturēties uz ledus pie paša krasta, tiltu tuvumā, vietās, kur ievada notekūdeņus. Slēpojot jāizvairās no stāviem un slideniem ūdenstilpņu krastiem. Nedrīkst iziet uz ledus, ja nav to atļāvis pieaugušais vai skolotājs. Jāiegaumē, jāsaglabā mobilā tālrunī avārijas dienestu telefona numuri – 112, lai nepieciešamības gadījumā varētu operatīvi izsaukt palīdzību. Ziņojot par nelaimi, jānosauc notikuma vieta (rajons, pilsēta), precizēt orientieri, piebraukšanas ceļu. Nedrīkst iziet uz ledus, ja to nav atļāvis pieaugušais vai skolotājs.

XVII. Par drošību masu pasākuma laikā

211. Rīgas 9.vakara (maiņu) vidusskolā par drošību skolas organizētajos pasākumos atbild ar direktores rīkojumu apstiprināti pedagogi. Par skolēnu iepazīstināšanu ar drošības noteikumiem atbild ar direktores rīkojumu apstiprinātie pedagogi. Pasākuma dalībnieki par iepazīstināšanu ar drošības noteikumiem veic ierakstu ‘’iepazinos’’, datums un paraksts atbilstošā žurnālā. Pieteikumu par skolas organizēto pasākuma organizēšanu pedagogi iesniedz direktoram vismaz vienu nedēļu pirms tā plānotās norises.
212. Pieteikuma lapā norāda – pasākuma mērķi, telpu, kurā pasākums notiks, laiku (1.-8.klasēm līdz plkst.21.00, 9.-12.klasēm līdz plkst.22.00), dalībnieku vecumu, pārējos pedagogus, kas būs atbildīgi par pasākumu, ka uz katriem 10 pasākuma dalībniekiem , jābūt vienam pedagogam. Apstiprina, ka pasākuma laikā klase ievēros ugunsdrošības, elektrodrošības noteikumus, nelietos alkoholiskos dzērienus, narkotikas, neuzaicinās uz pasākumu svešas personas, bet pēc pasākuma skolas telpas atstās pilnīga kartībā. Pasākuma laikā jāievēro iekšējie kārtības noteikumi. Pasākuma laikā skolēni neizmanto atklātu uguni, neatver koridorā esošos elektrības sadales skapjus, bet par īssavienojumu , ja tas radies, nekavējoties informē skolas dežurantu , kas savukārt bojājumu novēršanai izsauc skolas elektriķi. Pasākuma laikā skolēni atrodas pieteikumā norādītajā klases telpā, neklīst bez vajadzības pa skolu, neiziet ārpus skolas. Skolēni ciena sevi un cits citu, tādēļ pasākumā neizmanto personīgo rēķinu kārtošanā un attiecību noskaidrošanai, kas var beigties ar miesas bojājumu nodarīšanu klases biedriem. Atbildīgie pedagogi atrodas kopa ar dalībniekiem visu pasākuma laiku. Pasākuma dalībnieki, kuri neievēro augstākminētos noteikumus un atrodas alkohola vai narkotiku reibumā, raksta paskaidrojumu un sagaida pedagoga izsauktos vecākus, kuri iereibušo aizved mājā. Pasākums tiek pārtraukts, ja iekšējas kartības noteikumi neievēro kaut viens pasākuma dalībnieks. Par pasākuma pārtraukšanu vienpersoniski tiesīgs izlemt pedagogs.

XVIII. Par drošības noteikumiem mācību stundu laikā un mācību stundu starplaikos

213. Izglītojamam jāievēro vispārējās drošības prasības – pa kāpnēm pārvietoties uzmanīgi pa labo pusi, aizliegts šūpoties uz krēsliem, nepakāpties uz krēsla uz ritenīšiem, atvērt un aizvērt logu tikai ar pedagogu atļauju, nerīkoties ar atklātu uguni, elektrotehniku un ierīces izvietot tā, lai vadi nešķērsotu vietas, pa kurām jāpārvietojas, izglītojamam jāievēro darba vietā uzstādīto drošību zīmju prasības, izglītojamam jārūpējas par savu veselību un drošību, neapdraudēt savu un citu cilvēku veselību, dzīvību un drošību. Izglītojamam nav atļauts ienest skolā un lietot paaugstinātas bīstamības priekšmetus (nezināmas izcelsmes vielas, gāzes baloniņus, petardes, elektroniskās cigaretes, asus priekšmetus, šķiltavas, ieroču, krāsu baloniņus).
214. Prasības mācību stundu laikā – ieejot mācību kabinetā, jāieņem sava vieta. Ierodoties skolā , virsdrēbes tiek nodotas garderobē. Izglītojamam obligāti jāievēro klases audzinātāja, mācību priekšmeta skolotāja veiktās drošības instruktāžas (elektrodrošība, ugunsdrošība, drošības noteikumi kabinetos, sporta nodarbības u.c.). Ar savu uzvedību nedrīkst traucēt klasesbiedrus un skolotāja darbu. Nedrīkst atstāt savu darba vietu vai mācību telpu bez skolotāja atļaujas, Nedrīkst stundā ēst un dzert. Nelietot mobilās ierīces bez skolotāja atļaujas. Fizioloģisko vajadzību nokārtošanu pēc iespējas ieplānot starpbrīdī.
215. Nedrīkst skriet pa gaiteņiem, kāpņu telpām un klasēm, jābūt disciplinētiem. Nedrīkst sēdēt uz palodzēm un galdiem. Nedrīkst atvērt logus lielā atvērumā un izliekties pār tiem. Izlietnēs un tualetes podos nemest lietas, kas var aizsprostot kanalizāciju un ūdens noplūdi.

Direktore                                                                                                                    I.Dupate

Dupate 6747433