Šajā projektā otrklasnieki cenšas izprast jēdzienu “ilgtspējīga attīstība”. Varētu šķist, ka tēma ir pārāk dziļa un nopietna, bet neviens jau nav teicis, ka tieši šonedēļ jāuzzina un jāapgūst pilnīgi viss. Arī Gints Zilbalodis “Straumi” neizveidoja nedēļas laikā, viņam bija vajadzīgi trīs gadi. Tātad galvenais ir sākt. Sākt apzināties, kā mūsu rīcība ietekmē apkārtējo vidi, kā minūte, veltīta atkritumu šķirošanai, var samazināt vienu no lielākajiem rīdzinieku kalniem – atkritumu kalnu.
Noklūšana Getliņos jau ir īsts piedzīvojums. Vispirms braucam ar tramvaju, tad trolejbusu un visbeidzot ar autobusu, kurš piestāj nekurienes vidū.
Apokaliptiskie skati apklusina mūždien čalojošo otrklasnieku pulciņu. Atkritumu kalna galā, šķiet, ikviens pēkšņi apzinās savas rīcības sekas. Sajūtas ir neaprakstāmas. Kļūst skumji, ka mēs paši esam šī augošā kalna barotāji, un nedaudz vieglāk ap sirdi, jo esam sapratuši, ka atkritumus var pārvērst elektroenerğijā, siltuma enerğijā, gurķos un tomātos.
Ekskursijas turpinājumā dezinficējam rokas, lai ar savu klātbūtni nenodarītu postu 15 metrus garajiem tomātu stādiem. Tad vēl viktorīna, spēļu automāts, draiskošanās ar kaijām. Un, protams, tiekam pie kārotā – pasakaini garšīgiem gurķiem, gardākajiem gurķiem pasaulē.
Šī ekskursija ir labs sākums ilgtspējīgai attīstībai, un gurķis katra otrklasnieka rokā simbolizē pārvērtības, tās, kas notiek dabā, un tās, kas pakāpeniski notiek ikvienā no mums.
Sagatavoja audzinātāja Rita
