Rīgas 9. vidusskolas 2.a klases skolēni 14. novembrī, visnotaļ pelēkā un rudenīgi lietainā dienā, devās uz mākslas centru “Zuzeum”, kur bija iecerēts ne vien iepazīt laikmetīgo mākslu, bet arī apgūt prasmi, kā saviem vārdiem stāsta par mākslas darbā uztverto (objektiem, tēliem, sižetu).
Kad otrklasnieki, bahilas kājās uzāvuši, ar nepacietību gaidīja mākslas pazinējus, mediatorus, skolotāja visus klātesošos iepazīstināja ar mācību stundas sasniedzamajiem rezultātiem. Divu mākslas mediatoru mudināti, skolēni izvirzīja divus līderus, kuri nokomplektēja katrs savu mākslas izzinātāju komandu. Bija pienācis mirklis aplūkot amerikāņu mākslinieces Donnas Huankas multisensoro projektu “Utopiskās šūnas”.
Neko tādu nebija gaidījis neviens. No Berlīnes atceļojušie laikmetīgās mākslas meistardarbi tika aplūkoti no ikviena skata punkta. Nekur jau nav teikts, ka māksla kļūst mazāk baudāma, ja uz to raugās uz grīdas guļošu bērnu pulciņš, kurš lakoniski saplūst ar dzīvās performances skaņdarbiem un smaržām.
Kopā ar skolēniem vērojot un vērtējot daudzslāņainās instalācijas, mākslas mediatoriem atlika vien secināt, ka paši atvērtākie un radošākie mākslas interpretētāji ir bērni.
Sagatavoja skolotāja Rita Alpa-Lūka
