“Tautas frontes vadītājs Romualds Ražuks, kura runa 13. janvārī pirms 33 gadiem atklāja manifestāciju Daugavmalā, kas ievadīja barikāžu nedēļu”, teica “Ir uzaugusi vesela paaudze, kas barikāžu notikumus vairs neatceras, un tālab ir svarīgi katru gadu par tiem atgādināt”.
Rīgas 9. vidusskolas skolēni piedalījās 1991. GADA BARIKĀŽU MUZEJA
rīkotajās muzejpedagoģiskajās programmās, domas un emocijas atspoguļoja rakstot esejas “Vara un brīvība 1991. gada Barikādēs”. Citēšu Ērikas Rūtenbergas eseju:
“Barikādes bija, jo PSRS 1991. gadā sāka agresīvu politiku pret Baltijas valstīm, cenšoties gāzt to valdības un atjaunot PSRS kontroli tajās. Cilvēki negribēja pakļauties Padomju varai, tāpēc aizstāvot savu valsti sāka celt barikādes. Iedzīvotājiem bija teikts būt miermīlīgiem, lai neprovocētu kaujiniekus. Latviešiem nebija savas armijas un ieroču, tāpēc tas bija vienīgais veids kā pasargāt valsti un brīvību.
Barikāžu laika cēlonis bija Padomju Savienības agresija un to vēlme atjaunot savu režīmu. Baltijas valstis negribēja tam pakļauties. Lai gan mums nebija armijas un ieroču, latvijas iedzīvotāji savācās no vairākiem novadiem, lai aizstāvētu savu valsti. Tas bija milzīgs risks, jo Padomju savienība jebkurā brīdī varēja iebrukt un ievainot iedzīvotājus (Latvijā, arī Pierīgā – Ādažos vēl bija karaspēks). Barikādes cēla ar lieliem betona bluķiem, lika arī autobusus sāniski, bija medicīnas punkts un ugunskuri pie kuriem sasildīties, uzvārīt zupu. 21. augustā OMON kaujinieki centās uzbrukt barikādēm Doma laukumā, lai izlauztos uz parlamenta ēku. Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu. Ar šo likumu bija pabeigta Latvijas neatkarības atjaunošana. Upuri bija mazi, jo iedzīvotāji nepakļāvās uz provokācijām.
Manuprāt, barikāžu laiks ir īsts piemērs, ka latvieši ir gatavi upurēties un iet līdz galam savas valsts vārdā. Domāju, ka pateicoties šai situācijai tauta saliedējās vēl vairāk.”
- A un 12. B klases skolēni Skolas Somas dāvinātos resursus izmantoja, lai izdzīvotu barikāžu notikumus. Paldies!
Audzinātāja Una Anaite
